Konstatēts, ka salīdzināmos apstākļos saprātīgu termiņu pārkāpumi tiek gan atzīti, gan noliegti, turklāt pārkāpuma konstatēšanas gadījumā piemēroti dažādi tiesiskie risinājumi. 77% no visiem konstatētajiem gadījumiem, kad tikušas pārkāptas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesas rīcības variants ir bijusi vai nu atbrīvošana no soda, vai soda „mīkstināšana”. Lielākajā daļā gadījumu tiesas izvēlas piemērot vieglāku sodu sankcijas ietvaros.

Daudzos gadījumos tiesu nolēmumos konstatējamas argumentācijas nepilnības par to, vai tiesību pārkāpums uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ir vai nav atzīts un, ja ir atzīts, kāpēc piemērots konkrētais tiesas rīcības modelis.

Tāpat pētījuma autori norāda – tiesas maz izmanto blakus lēmumu institūtu kā iespēju reaģēt ne tikai uz konkrēto pārkāpumu, bet arī mazināt pārkāpumus nākotnē. Ikvienā gadījumā, kad tiek konstatēts tiesību pārkāpums uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, jāizvērtē amatpersonas rīcība, kuras dēļ pārkāpums noticis.

Tiesu prakses apkopojumu sagatavojušas Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesores juridisko zinātņu doktores Ārija Meikališa un Kristīne Strada-Rozenberga, no tā izrietošie secinājumi un priekšlikumi akceptēti Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta senatoru sanāksmē.

Apkopojumā analizēti vairāk nekā 250 nolēmumi, kuri stājušies spēkā kopš 2010.gada 1.jūlija. No tiem 72 bijuši nolēmumi, kuros tiesas nav konstatējušas tiesību pārkāpumu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, un vairāk nekā 170 dažādi spriedumi un lēmumi par kriminālprocesa izbeigšanu, kuros pārkāpums ir konstatēts.

Autores norāda – kaut arī tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā kā kriminālprocesa pamatprincips Kriminālprocesa likumā iekļauts jau 2005.gadā, kriminālprocesu izbeigšana uz šī likuma 14.panta piektās daļas pamata nepārsniedza pāris gadījumus gadā. Jaunu tiesu praksi iezīmēja 2009.gada 1.jūlijs, kad stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, nosakot, ka saprātīgu termiņu pārkāpums var būt pamats personas atbrīvošanai no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanai. Attiecīgi grozījumi Krimināllikumā tika veikti 2010.gadā un stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī. Papildinot Krimināllikumu ar 49.1pantu un izdarot grozījumus 58.pantā, paredzētas iespējas, konstatējot tiesību pārkāpumu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, gan personu atbrīvot no kriminālatbildības un soda, gan mīkstināt tai piespriežamo sodu.

Pētījums „Tiesu prakse par tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un soda noteikšanā, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā” pieejams Augstākās tiesas mājaslapā Judikatūras sadaļā pie Tiesu prakses apkopojumiem krimināltiesībās.