Nelicencētu datorprogrammu lietošanas cēlonis uzņēmumos ne vienmēr ir apzināta un ļaunprātīga komersantu izvēle, bet komersantu neinformētība vai vieglprātīga attieksme pret uzņēmumam nepieciešamo programmnodrošinājumu. Pie šāda secinājuma nonākuši Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP). Pērn ENAP darbinieki, īstenojot vienu no savām funkcijām – datorpirātisma apkarošanu –, Latvijā veikusi 79 datorprogrammu lietošanas likumības pārbaudes.
Pērn veikto pārbaužu laikā kopumā uzsākti 47 kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 148.panta par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem. Tāpat kriminālvajāšanai par minētajiem pārkāpumiem nosūtīti 45 kriminālprocesi. To ietvaros konstatēts, ka autortiesību subjektiem nodarīti vairāk nekā 670 tūkstošu eiro zaudējumi.
No veiktajām pārbaudēm secināms, ka komersanti bieži nepievērš pienācīgu uzmanību un nepārzina veidus, kā likumīgi nodrošināt uzņēmuma datorus ar nepieciešamo programmatūru, vai arī vieglprātīgi, nepārbaudot paļaujas uz programmnodrošinātāju sniegtajiem pakalpojumiem. Par būtiskiem nelicencētas programmatūras izmantošanas cēloņiem uzskatāms arī nepietiekamais izvērtējums pirms komercdarbībai nepieciešamā programmatūras risinājuma izvēles, kā arī pārlieku reti veiktās izmantojamā programmnodrošinājuma revīzijas.
Komersanti nereti cenšas attaisnoties, ka komercdarbībai nepieciešamo specializēto lietojumprogrammu cenas ir augstas un tādēļ to iegāde ir apgrūtināta. Savukārt dators un konkrētās datorprogrammas parasti ir galvenais un vienīgais komersanta darba rīks, bez kura uzņēmējdarbība nav iespējama.
Tomēr pārbaužu laikā secināts, ka lielākoties pirms konkrēto datorprogrammu uzstādīšanas komersanti nav veikuši uzņēmuma funkciju auditu. Tas palīdzētu ne tikai noskaidrot un izvērtēt uzdevumus, kurus konkrētajai datorprogrammai jāveic, bet arī konstatēt iespējamos alternatīvos licencēto programmu veidus, kas prasītu mazākus ieguldījumus, bet ļautu veikt tās pašas uzņēmumam nepieciešamās funkcijas.
Policija atzīst, ka ļoti maz uzmanības komersanti pievērš citiem iespējamiem risinājumiem, kas ļautu nepieciešamo programmatūru iegūt legāli, bet ar mazākiem tēriņiem. Piemēram, licenču noma ar mākoņtehnoloģijas palīdzību, licenču abonementi vai nocenotu jeb t.s. promo licenču iegāde. Arī iespēja lietot atvērtā koda jeb Open Source programmatūru var samazināt komersanta uzņēmējdarbības izmaksas un izvairīties no kriminālatbildības, kas var rasties, lietojot nelegālas datorprogrammas.
Kā secināts veikto pārbaužu laikā, nereti uzņēmumu vadītāji laika trūkuma vai citu iemeslu dēļ neiedziļinās programmnodrošinājuma tiesiskajos aspektos. Šī iemesla dēļ programmu nodrošinājumam un uzstādīšanai tiek aicināti sistēmu administratori, kuri ir zinoši tehniskajā jomā, taču tai pašā laikā nepievērš uzmanību licencēšanas jautājumiem.
Viens no risinājumiem, kā uzņēmumam nodrošināties pret iespējamām sekām nelicencētas programmatūras izmantošanas dēļ, ir noslēgt līgumus ar sistēmu administratoriem ne tikai par tehnisko pusi, bet arī par tiesisko problēmu risināšanu. Šāds līgums ietver sevī tiesiskās atbildības uzņemšanos no uzstādītāja puses nelicencēta programmnodrošinājuma uzstādīšanas gadījumā. Tāpat ieteicams arī uzņēmuma jaunajiem darbiniekiem izskaidrot lietojumprogrammu izmantošanas noteikumus un paredzēt personīgo atbildību par lietojumprogrammu patvarīgu instalēšanu uzņēmuma datoros.
Policija atgādina, ka krimināltiesiskā atbildība par nelicencētu datorprogrammu lietošanu iestājas neatkarīgi no tā, cik bieži vai reti tiek izmantota konkrēta datorprogramma. Tāpat tiesiskās sekas var iestāties arī par šādu datorprogrammu uzglabāšanu vai instalēšanu. Arī šogad policija turpina veikt programmnodrošinājuma licenču pārbaudes uzņēmumos visā Latvijas teritorijā.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.