Pirmdien, 3.martā, Valsts kontrole izplatīja paziņojumu, kurā minēts, ka Tieslietu ministrija nav izvērtējusi piemērotāko ieslodzīto personu veselības aprūpes modeli un normatīvajos aktos nav noteikusi veselības aprūpes pakalpojumus, kas par valsts budžeta līdzekļiem jānodrošina ieslodzījuma vietās un Latvijas Cietumu slimnīcā.

„Jauna slimnīca ar modernām iekārtām stāv pustukša un netiek izmantota, ilgstošs zobārstu trūkums, neskaidra aina vai un kādus veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzītie patiešām saņem, nenoskaidrojams medikamentu izlietojums gandrīz 113 tūkstošu latu apmērā,” – tādu ainu atklājusi Valsts kontrole revīzijā par ieslodzīto veselības aprūpes organizēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām un šim mērķim piešķirto budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību.

Atbildot uz šo paziņojumu, Tieslietu ministrija šodien, 4.martā, izplatījusi informāciju, norādot, ka 2009.gadā ekonomiskās krīzes rezultātā Ieslodzījuma vietu pārvalde bija spiesta krasi samazināt Latvijas Cietumu slimnīcas darbības apjomu, saglabājot tikai daļu no tajā  praktizētās veselības aprūpes. Tomēr ieslodzīto tiesības saņemt veselības aprūpi no tā necieta, jo viņiem nepieciešamā veselības aprūpe tika nodrošināta ārstniecības iestādēs, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietām.

Tāpat Tieslietu ministrija uzsver, ka ieslodzījuma vietām piešķirtais valsts budžeta līdzekļu apjoms nav atjaunots pirmskrīzes apjomā, līdz ar to šobrīd nav iespējams atjaunot Latvijas Cietumu slimnīcas darbības apjomu bez papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas.

Turklāt Tieslietu ministrija  kopā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi šobrīd izstrādā konceptuālu redzējumu par ieslodzīto veselības aprūpes sistēmas attīstību un tai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu apjomu, tostarp attiecībā uz Latvijas Cietumu slimnīcas darbības reformēšanu.

Ministrija arī apliecina, ka jau ir plānoti arī citi pasākumi pārējo Valsts kontroles ieteikumu izpildei.