Deviņas pārkāpuma procedūru lietas sāktas formālā paziņojuma stadijā, no kurām sešas ir par direktīvas ieviešanas nepaziņošanu, bet trīs procedūras ir pēc būtības, proti, par Eiropas Savienības (ES) tiesību nepareizu ieviešanu. Viena pārkāpuma procedūras lieta turpināta argumentētā atzinuma stadijā.

Pārkāpuma procedūru lietas formālā paziņojuma stadijā sāktas par to, ka Latvija nebija savlaicīgi paziņojusi EK par nepieciešamajiem izpildes pasākumiem, lai nacionālajos tiesību aktos pilnībā pārņemtu Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Padomes direktīvu par alternatīvo ieguldījumu pārvaldniekiem un par grozījumiem divās citās EK direktīvās un regulās.

Tāpat pārkāpumu procedūra sākta par to, ka Latvija savlaicīgi nebija paziņojusi EK par izpildes pasākumiem, kas nepieciešami, lai pilnībā pārņemtu direktīvu, ar kuru tiek izveidotas prasības Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai.

Cita pārkāpumu procedūra formālā stadijā ir par savlaicīgu izpildes pasākumu nepaziņošanu par direktīvas, ar kuru pielāgo atsevišķas citas direktīvas par tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvi sniegt pakalpojumus saistībā ar Horvātijas pievienošanos ES, ieviešanu Latvijas tiesību aktos.

Ceturtā formālā pārkāpumu procedūra sākta par savlaicīgu nepaziņošanu par izpildes pasākumiem par patērētāju tiesību direktīvu, ar kuru groza iepriekš spēkā esošas Eiropas Padomes un EP direktīvas, kā arī atceļ divas citas EP un Eiropas Padomes direktīvas saistībā ar patērētāju tiesībām.

Savukārt piektā formālā procedūra pret Latviju sākta par savlaicīgu izpildes pasākumu nepaziņošanu par direktīvu, ar kuru tiek grozīta direktīva par prasībām saistībā ar dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai.

Pēdējā attiecīgajā laika periodā sāktā formālā procedūra ir par Latvijas savlaicīgu nepaziņošanu EK par pasākumiem pilnīgai direktīvas par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību pārņemšanai nacionālajos tiesību aktos. Ar šo direktīvu tiek grozīta iepriekš spēkā esoša direktīva un atceltas 2006.gadā pieņemtās divu EK direktīvu prasības.

Pārkāpuma procedūras pēc būtības ir sāktas par to, ka Latvija savos tiesību aktos nav pareizi pārņēmusi EP un Padomes direktīvas par atkritumiem un dažu direktīvu atcelšanu prasības, kā arī pēc būtības procedūra pret Latviju sākta par direktīvas, ar kuru izveido sistēmu kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā, prasību nepareizu pārņemšanu.

Trešā pārkāpuma procedūra pēc būtības sākta par to, ka Latvija nav izpildījusi savas saistības, kas izriet no līguma par ES darbību.

Savukārt pārkāpuma procedūras lieta argumentētā atzinuma stadijā turpināta, jo Latvija nebija savlaicīgi paziņojusi EK par nepieciešamajiem izpildes pasākumiem, lai nacionālajos tiesību aktos pārņemtu Padomes direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, un ar ko atceļ citas direktīvas prasības.

Iepriekšējos pārskata periodos sāktas un šobrīd aktuālas ir 13 pārkāpuma procedūru lietas. Savukārt pārskata periodā izbeigtas desmit pārkāpuma procedūru lietas.

Tāpat pārskata periodā EK ir vērsusies ES Tiesā par Latvijā noteiktās pilsonības prasības notāriem atbilstību ES tiesībām, jo Latvija nav spējusi vienoties ar EK par šīs prasības atbilstību ES tiesībām pirmstiesas procesā. TM jau ir sniegusi informāciju par EK prasību un Latvijas rīcību šajā saistībā.

Jāpiebilst, ka pārkāpuma procedūras ir lietas, kas sāktas pret dalībvalsti par līgumā par ES darbību un līgumā par ES paredzēto pienākumu neizpildīšanu. Pārkāpuma procedūras tiek sāktas, pamatojoties uz līguma par ES darbību 258., 259. vai 260.pantu.

Pārkāpuma procedūras iedalās pārkāpuma procedūrās par direktīvas ieviešanas nepaziņošanu un pārkāpuma procedūrās par ES tiesību nepareizu pārņemšanu, proti, pēc būtības.

Katrai pārkāpuma procedūrai ir vairākas stadijas - formālais paziņojums, kam seko argumentētais atzinums. Katrā stadijā dalībvalsts un EK aktīvi diskutē, lai atrisinātu jautājumus pirms vēršanās ES Tiesā. Tikai gadījumā, ja dalībvalsts un EK arī pēc atbildes sniegšanas uz argumentēto atzinumu nav vienojušās par pārkāpuma novēršanu, EK ir tiesības vērsties ar prasību ES Tiesā.

No pārkāpuma veida ir atkarīgs, kurā brīdī EK var lūgt ES Tiesu uzlikt dalībvalstij finansiālas sankcijas. Pārkāpuma procedūrās par direktīvas savlaicīgu neieviešanu vai par nepaziņošanu par direktīvas ieviešanu EK var lūgt ES Tiesu piespriest dalībvalstij finansiālas sankcijas ar pirmo spriedumu. Savukārt pārkāpumos pēc būtības ar pirmo spriedumu ES Tiesa tikai konstatē dalībvalsts pienākumu neizpildi. Gadījumā, ja tas netiek izpildīts, ES Tiesa ar otro spriedumu pēc EK lūguma var valstij piespriest finansiālas sankcijas.

Pārkāpuma procedūras pirmstiesas procesa stadija ir obligāta pirms lietas izskatīšanas ES Tiesā.

Saskaņā ar Ministru kabineta "Noteikumiem par institūciju sadarbību Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpuma procedūras ietvaros un pirms pārkāpuma procedūras ierosināšanas" 6.2.apakšpunktā noteikto TM divas reizes gadā iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Latvijas kā ES dalībvalsts saistību izpildi un ierosinātajām pārkāpuma procedūrām.

Pamatojoties uz minēto noteikumu 9.punktu, informatīvais ziņojums ir ierobežotas pieejamības informācija.