„Par šāda likuma nepieciešamību nevienam šaubu nav, par to esam jau vairākkārt uzrunāti no nevalstiskā sektora puses. Taču iepriekš Saeimā iesniegtais likumprojekts radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu un drīzāk veicinātu birokrātisko slogu nekā atvieglotu brīvprātīgo darbu. Tādēļ komisija izveidoja darbu grupu, kas ciešā sadarbībā ar nozaru speciālistiem izstrādāja alternatīvu likumprojektu, kura redakcijai konceptuālu atbalstu sniegušas visas iesaistītās ministrijas. Virzīsim to izskatīšanai Saeimā, starp lasījumiem veicot vēl nepieciešamos precizējumus,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Savukārt darba grupas vadītāja, komisijas sekretāre Inita Bišofa uzsvēra, ka darbs pie likumprojekta redakcijas ilga gadu, un pauda gandarījumu, ka šajā laikā sākotnējo redakciju izdevies būtiski pilnveidot. Joprojām gan ir atsevišķi jautājumi, uz kuriem atbildes būs jārod likumprojekta izskatīšanas gaitā, piemēram, cik lielā apmērā brīvprātīgo darbu var veikt pašvaldībās un pašvaldību iestādēs, komisijas sēdē atzina deputāte.

Likumprojekts brīvprātīgo darbu definē kā organizētu fizisku vai intelektuālu darbu, ko fiziska persona pēc labas gribas un bez atlīdzības veic sabiedrības labā, tostarp valsts nozīmes pasākumu sagatavošanā, organizēšanā vai īstenošanā.

Brīvprātīgo darbu nevarēs organizēt un veikt, lai gūtu peļņu, kā arī šā darba veicējus nevarēs iesaistīt reliģiskajā vai politiskajā darbībā un ar tiem nevarēs aizstāt nodarbinātos.

Brīvprātīgo darbu drīkstēs veikt persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu, un paredzēts, ka personas vecumā no 13 līdz 15 gadiem brīvprātīgo darbu varēs veikt tikai ar likumisko pārstāvju rakstveida atļauju.

Jaunā likuma projekts paredz, ka brīvprātīgo darbu varēs organizēt biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes, reliģiskās organizācijas un politiskās partijas.   

Tiesiskās attiecības starp brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju tiks nodibinātas, pusēm vienojoties par veicamā darba apjomu, izpildes kārtību, termiņu, kā arī pēc brīvprātīgā darba veicēja iepazīšanās ar saviem pienākumiem un tiesībām. Atsevišķos gadījumos būs jānoslēdz rakstveida līgums, piemēram, ja to pieprasa viena no pusēm vai arī, ja paredzēts segt izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo darbu.

Likumprojekts definē gan brīvprātīgā darba organizētāja, gan veicēja tiesības un pienākumus.

Līdztekus komisija nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā arī trīs ar brīvprātīgā darba regulējumu saistītus likumprojektus – grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, Biedrību un nodibinājumu likumā un Jaunatnes likumā.