Ministrija uzskata un to jau ir paudusi Valsts kontroles revīzijas departamenta vadībai, ka informācijas tehnoloģiju projekti ir īstenoti atbilstoši mērķiem un valsts budžeta līdzekļi šai jomā ir izlietoti efektīvi. Vienlaikus ministrija ir gatava ņemt vērā atsevišķus Valsts kontroles ieteikumus, lai nodrošinātu informācijas sistēmu pilnvērtīgu izmantošanu pēc to pilnas ieviešanas ekspluatācijā.

Iekšlietu ministrija noraida pārmetumus par neracionālu līdzekļu izlietojumu Kriminālprocesa informācijas sistēmas projekta īstenošanā, jo projekts īstenots, izmantojot Eiropas Komisijas (EK) Iekšlietu ģenerāldirektorāta programmas „Noziedzības novēršana un apkarošana” līdzekļus, un EK eksperti ir atzinuši, ka projekts ieviests atbilstoši līgumā paredzētajam mērķim.

Ņemot vērā to, ka valstī kavējas e-pārvaldes ieviešana, arī Kriminālprocesa informācijas sistēma sniegtās iespējas šobrīd netiek izmantotas pilnībā – krimināllietu digitalizāciju kavē resursu trūkums tiesībsargājošās iestādēs. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības fondu līdzekļi jāizmanto ar mērķi nodrošināt tā rezultātu ilgtspēju, ir izveidota sistēma, kas ir lietojama ne tikai tās izveides brīdī, bet ir pietiekami elastīga, lai nodrošinātu tās ekspluatāciju ilgākā laika posmā.

Savukārt Biometrijas datu apstrādes sistēma tika izveidota, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Tika izstrādāts sistēmas centrālais risinājums, kas ietver nepieciešamo programmnodrošinājumu, programmatūras licences, salīdzināšanas algoritmus un serveru infrastruktūru, bet neiekļauj gala lietotāju iekārtas. Iekšlietu ministrija uzskata, ka iekārtu iegāde vienlaikus ar centrālā risinājuma izstrādi būtu uzskatāma par daudz efektīvāku līdzekļu izmantošanu, taču ERAF gala iekārtu iegādi nefinansē.

Centrālā risinājuma izstrāde ir Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveides pirmais solis, kurš bija nepieciešams, lai izveidotu pilnvērtīgu datu masīvu un nodrošinātu iespēju identificēt personas, atklāt noziedzīgus nodarījumus un apmainīties ar biometrijas datiem starptautiskās vienošanās paredzētajā apjomā. Tiesības pievienot datus vai identificēt personas jau izmantojuši divas trešdaļas apmācīto VP darbinieku un, pateicoties izveidotajai sistēmai, ir izdevies atklāt jau vairākus desmitus identitātes viltošanas gadījumus.

Šobrīd tiek realizēts Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveides otrais solis, kurš paredz īpaša aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, lai nodrošinātu personu identifikācijas iespēju, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un jaunu datu pievienošanu.

Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveides nepieciešamība, pamatojas arī uz Latvijas starptautiskajām saistībām, ko nosaka gan Eiropas Savienības Padomes Lēmums par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu (tā saucamais „Prīmes lēmums”), kā arī Latvijas un ASV līgums „Par sadarbības pastiprināšanu smago noziegumu novēršanā un apkarošanā”.

Saistības paredz atļaut piekļuvi nacionālajai biometrijas datu apstrādes sistēmai automatizētu meklējumu veikšanai. Lai nodrošinātu piekļuvi, vispirms ir nepieciešams izveidot pašu sistēmu. Abi projekti – gan Kriminālprocesa informācijas sistēmas, gan Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveide – tika īstenoti, ievērojot secīgu darbību plānošanu, lai nodrošinātu ne tikai līdzekļu efektīvu apgūšanu, bet arī nodrošinātu īstenoto projektu rezultātu ilgtspēju. Abu projektu tālāka attīstība būs atkarīga no piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

Attiecībā uz VK secinājumu, ka ministrijā nav izstrādāti IKT ilgtermiņa attīstības plāni, ministrija paskaidro, ka, ņemot vērā IKT attīstības straujos tempus, it īpaši pēdējos gados (tehnoloģiju nomaiņa notiek vidēji piecu gadu laikā), nav lietderīgi izstrādāt konkretizētas IKT attīstības ilgtermiņa stratēģijas un darba plānus, jo šo tehnoloģiju attīstības sasniegumi nav precīzi prognozējami. Lielāka vērtība ir vidēja termiņa plānošanai, ko IeM regulāri veic, izstrādājot kopējo resora stratēģiju katrus trīs gadus. Šajā stratēģijā nozīmīgu vietu ieņem IKT attīstības sadaļa. Sadaļas izstrāde balstās uz valsts mēroga koncepcijām un pamatnostādnēm (NAP 2014–2020, Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam). Arī valsts mērogā šobrīd nav apstiprinātas kopējās IKT ilgtermiņa attīstības stratēģijas valsts pārvaldes jomā, pēc kuras katra nozare varētu attiecīgi plānot savas IKT jomas attīstību.

Savukārt Valsts policijas nodrošinājums ar datortehniku ir veikts atbilstoši VP noteiktajām prioritātēm, kas paredz primāri tehniku nodrošināt dežūrdaļās, lietvedībā, informācijas analīzes un plānošanas grupās. Portatīvo datoru sadalījumu noteikusi VP reģionu pārvalžu vadītāji, izvērtējot nepieciešamību pienākumu veikšanai ārpus darba telpām, un arī šis sadalījums ir noticis korekti.

Valsts policijas iegādātie transportlīdzekļi ir iepirkti atbilstoši atklātā konkursa rezultātiem, un transportlīdzekļu sadalījumā prioritāte bija VP pamatfunkciju nodrošināšana. VP arī ir īstenojusi pasākumus, lai pilnveidotu transportlīdzekļu ekspluatācijas kontroli, nosakot struktūrvienības vadītājam nodrošināt kontroli par transportlīdzekļu izmantošanu atbilstoši noteikumiem, kā arī ir ieviestas regulāras transportlīdzekļu izmantošanas pārbaudes. Ir izveidotas VP reģionu komisijas, kas lemj, kuru dienestu vai amatpersonu transportlīdzekļi var būt novietoti ārpus noteiktās stāvvietas.