B.Broka: „Patiesā cieņā noliecu galvu to cilvēku priekšā, kas, par spīti visām šausmām, grūtībām un dažbrīd šķietamai bezcerībai, tomēr atrada sevī drosmi. Drosmi uzdrīkstēties izdzīvot, drosmi uzdrīkstēties nepadoties un vēl lielāku drosmi atgriezties dzimtenē. Atgriezties caur sāpēm, caur ciešanām un pazemojumiem, bet atgriezties.”

Ministre ir pārliecināta, ka nepamatoti represēto Latvijas iedzīvotāju cerības par brīvību un brīvu Latviju ir piepildījušās. Tāpēc to paaudžu pienākums, kas paši nav pieredzējuši baigos notikumus, ir godāt šos cilvēkus, nekad neaizmirst vēstures sniegto mācību, bet pats galvenais – novērtēt un pieņemt sev kā paraugu patiesu un nesatricināmu patriotismu un dzimtenes mīlestību, kuras apliecinājums ir politiski deportēto cilvēku garaspēks, ticība, sapnis un cīņa par atgriešanos Latvijā.

B.Broka aicina turēt svētu politisko deportāciju upuru piemiņu un sargāt no tiem, kuriem šie asinīm, ciešanām, sāpēm un pazemojumiem pilnie notikumi raisa tikai nievas vai aizvainojumu. „Vēsturi nav iespējams mainīt, bet no tās var mācīties. Mācīties un darīt visu iespējamo, lai tā neatkārtotos,” uzskata ministre.