Z.Stankevičs pastāstīja, ka reliģisko organizāciju dibināto skolu izdevumus sedz pati reliģiskā organizācija, savukārt valsts finansē tikai 28% no visiem izdevumiem. Tā kā šīs skolas ir nelielas, bet izdevumi to uzturēšanai ir salīdzinoši lieli, reliģisko organizāciju dibinātās mācību iestādes (pašlaik kopumā apmēram 10) nevar būt konkurētspējīgas un ilgtermiņā to darbība ir apdraudēta.

Arhibīskaps atgādināja, ka 8.janvārī Garīgo lietu padomē nolemts veidot starpinstitūciju darba grupu, tās sastāvā iekļaujot Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un baznīcu pārstāvjus, kas vispusīgi izvērtētu tradicionālo baznīcu dibināto izglītības iestāžu finansēšanas sistēmu. B.Broka apstiprināja, ka darba grupa, kuru turpmāk vadītu pati ministre, savu darbu uzsāks divu nedēļu laikā un šis, kā arī citi aktuālie jautājumi noteikti tiks risināti.

Sarunas turpinājumā ministre apliecināja savu atbalstu ģimenes vērtību stiprināšanai sabiedrībā. „Mūsdienu pasaulē, kur viss ļoti strauji mainās, jābūt kaut kam fundamentālam un pamatīgam, uz ko paļauties. Manuprāt, tā ir ģimene – tavi tuvākie cilvēki, tavs stabilākais atbalsts un sabiedrotais. Tieši ģimenē mēs iemācam un iemācāmies atbildību – viens pret otru, pret ģimeni, pret sabiedrību un arī valsti,” viņa sacīja. Abas puses bija vienisprātis, ka ģimenes pamats ir reģistrētas attiecības – laulība kā savienība starp vīrieti un sievieti.

Arhibīskaps arī pieskārās jautājumam, kas skar kapelānu dienestu ieslodzījuma vietās. Viņš vērsa uzmanību, ka cietumos viņu ir nepietiekami, lai gan pieprasījums cietumos pēc viņu darbības ir pietiekams ar tendenci pieaugt. Tāpēc to nepieciešams atbilstoši novērtēt un atbalstīt, jo ieslodzīto resocializācija, īpašu uzmanību pievēršot garīgajai dimensijai, ir ļoti būtiska līdzšinējo vērtību pārskatīšanā un jaunu mērķu izvirzīšanā.