Kā teikts 31.marta valdības komitejā izskatītajā IeM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, grozījumi dzīvesvietas deklarēšanā paredzēs, ka persona elektroniski varēs deklarēt dzīvesvietu tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajās ēkās un dzīvojamās telpās. Turpretī klātienē dzīvesvietu varēs deklarēt dzīvojamās un nedzīvojamā ēkās, kuras nav informācijas sistēmā. Deklarējot savu dzīvesvietu nedzīvojamās ēkās, personai būs vispirms jāpierāda, ka persona īpašumā dzīvo un tajā ir iespējams dzīvot.

Savukārt, ja ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu konkrētā adresē ir anulētas, tā elektroniski nevarēs iesniegt dzīvesvietas deklarāciju tajā pašā adresē.

Jaunā likuma redakcija paredzēs grozījumus arī Ministru kabineta noteikumos par dzīvesvietas deklarācijas veidlapu, deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un dzīvesvietas elektroniskās deklarēšanas kārtību.

Tiks noteikts, ka gadījumā, ja iestādei rodas pamatotas šaubas, ka persona, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegusi nepatiesas ziņas, tā varēs uzaicināt dzīvesvietas deklarētāju iesniegt dokumentu, kas apliecina attiecīgo ziņu patiesumu. Iestāde varēs pieprasīt ziņas no attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai turētāja.

Grozījumi paredz precizēt arī dzīvesvietas deklarācijas veidlapas tiesisko pamatu jeb "īres līgumu". Grozījumu stāšanās spēkā gadījumā būs jānorāda tas kā "rakstveida īres līgums" un jāiekļauj veidlapā personas apliecinājums, ka tā dzīvo deklarētajā dzīvesvietā. Personai deklarācijā vai e-pakalpojumā ar savu parakstu vai atzīmi būs jāapliecina, ka tā dzīvo deklarētajā dzīvesvietā.

Tāpat likums paredzēs grozījumus noteikumos par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu. Tie tiks papildināti ar Iedzīvotāju reģistrā uzkrāto ziņu apjomu. Paredzēts, ka dzīvesvietas deklarēšanas iestāde, nododot ziņas Iedzīvotāju reģistra datu aktualizēšanai par deklarēto dzīvesvietu, nodod arī datus par dzīvesvietas deklarācijas tiesisko pamatu.

Līdz ar likuma grozījumiem Tieslietu ministrijai (TM) un IeM līdz 2016.gada 1.martam būs jānodrošina Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Valsts adrešu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un Iedzīvotāju reģistra savstarpējo tīmekļa izstrāde. Sistēmas sniegs iespēju automātiski pārbaudīt personas tiesības veikt dzīvesvietas deklarēšanu adresē, pārbaudot, vai tajā ir nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta būve, kā arī noteikts, vai ēka ir dzīvojamā ēka.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz 2016.gada 1.septembrim jānodrošina izmaiņas elektroniskajos pakalpojumos "Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana" un "Manā īpašumā deklarētās personas".

Plānots, ka IeM padotībā esošai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei deklarēšanās kārtības maiņa varētu prasīt papildu finansējumu 91219 eiro 2015.gadā. Tas paredzēts izmaiņu veikšanai Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmā. Savukārt TM izdevumi varētu palielināties par 60596 eiro, bet VARAM tie būtu 26224 eiro.

Jautājumu par iesaistītajām institūcijām papildu nepieciešamo finansējumu 2015.gadam un turpmākajiem gadiem paredzēts izskatīt valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām.