Satversme prezidenta atlaišanu regulē 51.pantā, kas nosaka, ka Saeima pēc ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikuma slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divām trešdaļām visu Saeimas locekļu balsu var nolemt atlaist Valsts prezidentu. Pēc tāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēlē jaunu Valsts prezidentu.

Kā skaidroja G.Kūtris, Saeima pieņem politiskos lēmumus. Brīdī, kad tiek pieņemts kāds Saeimas lēmums, tajā netiek ierakstīta lēmuma pieņemšanas vai noraidīšanas motivācija. Taču eksperts norāda, ka deputātiem savās runās, visticamāk, vajadzētu skaidrot, kāpēc viņi uzskata, ka prezidents būtu atlaižams.

No tā izriet, ka Saeimai, lai rosinātu prezidenta atlaišanu, ir vajadzīga argumentācija, lai arī likums to nepieprasa. G.Kūtris uzskata, ka deputātiem ir jāspēj pamatot, kāpēc prezidents netiek galā ar saviem pienākumiem vai traucē valsts attīstībai.

"Nepietiek ar to, ka "mēs gribam" – ir jābūt motivācijai, bet likums to neprasa. Protams, deputāti var nobalsot, neprasot pamatojumu tam vai citam priekšlikumam, taču parasti tā nenotiek. Mums ir jāsaprot, ka Saeimas deputāti ir loģiski domājošas personas, kas nedarbosies pretrunā valstij," sacīja G.Kūtris. Vienlaikus viņš norādīja: ja arguments par, piemēram, prezidenta neatbilstību amatam, to konkrētāk nepamatojot, var pārliecināt arī divas trešdaļas, tad Saeima var viņu atlaist.

Ja Saeima nenobalso par šādu priekšlikumu, nekādas sekas parlamenta locekļiem neiestājas.

Savukārt tautai Satversme nav devusi tiesības atlaist Valsts prezidentu. Tauta var vienīgi aicināt Saeimu Valsts prezidentu atlaist pirms pilnvaru termiņa beigām.

Gadījumā, ja pats prezidents izdomā atkāpties no amata, tad paredzētā kārtība nosaka, ka prezidenta pienākumus pilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima ievēlē jaunu prezidentu. Taču gadījumā, ja Saeima prezidentu atlaiž, tad Saeimai nekavējoties jāievēlē jauns prezidents. Tas nozīmē, ka Saeimai, ejot uz šādu sēdi, jau ir jābūt arī jaunajam potenciālajam kandidātam.

Vairāki simti kultūras un dažādu citu nozaru darbinieku parakstījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam, valdībai un Saeimas deputātiem, kurā aicina Andri Bērziņu pašu izvērtēt savas iespējas turpināt ieņemt Valsts prezidenta amatu, jo neuzskata, ka tāds prezidents pārstāv Latvijas tautas intereses.

Vēstules autori pieprasa, lai prezidents un tautas vēlētie pārstāvji Saeimā skaidri, nepārprotami un visplašākajai sabiedrībai saprotami pauž savu nostāju ne tikai pret notikumiem Ukrainā un tās likumīgajā sastāvdaļā, autonomajā Krimas apgabalā, kas ir Krimas tatāru dzimtene un vienīgās mājas, bet arī pret notikumiem Kremlī, kur vara ir pāraugusi autoritārā diktatūrā.

Vēstuli parakstījuši gandrīz 400 cilvēki, viņu vidū arī kinorežisore un scenāriste Laila Pakalniņa, rakstniece Andra Neiburga un māksliniece Katrīna Neiburga, komponists Pēteris Vasks, rakstniece Ieva Melgalve, dzejniece Amanda Aizpuriete, režisors Mārtiņš Eihe, kinomākslinieks Jurģis Kārsons, režisors Ivo Briedis, rakstniece Inga Ābele, vēsturnieks Gustavs Strenga, režisore un rakstniece Baņuta Rubess, Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite, dzejnieks Kārlis Vērdiņš, JRT aktrise Guna Zariņa, mākslinieks Māris Bišofs, publicists Pauls Bankovskis, teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis, publicists Egīls Zirnis, rakstniece un mākslas zinātniece Gundega Repše, režisors Māris Kalve, dzejnieks Edvīns Raups, ASV dzīvojošais ārsts Aivars Slucis, komponists Jānis Petraškevičs, gleznotājs Otto Zitmanis, dzejnieks Jānis Rokpelnis, māksliniece Zane Iltnere, žurnālisti Atis Klimovičs, Baiba Strautmane, Kārlis Streips, Sallija Benfelde, biedrības "Progresīvie" valdes loceklis Ervins Labanovskis, modes blogere Agnese Kleina, radio dīdžejs Toms Grēviņš, kādreizējā "MTV Latvija" vīdžeje un TV šovu vadītāja Žanete Skarule un daudzi citi.