Līdz 2014.gada 1.janvārim vienīgais Civilprocesa likumā noteiktais ierobežojums bija procentuālie ieturējumu apmēri – 50% vai 30% no parādniekam izmaksājamās darba algas atkarībā no piedzenamā parāda veida. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, kad piedziņa tiek veikta no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, ieturējumus izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai, parādniekam saglabājot:

• darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā;
• uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Joprojām uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda labā – šajās izpildu lietās parādniekam saglabājami līdzekļi 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu (nevis jebkuru parādnieka apgādībā esošu personu) līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Piedziņas vēršanu uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām piemēro arī attiecībā uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām.

Grozījumi attiecināmi tikai uz tiem gadījumiem, kad ieturējumi tiek veikti saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu, pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kurus saskaņā ar likumu izpilda tiesas nolēmumu izpildīšanai noteiktajā kārtībā.

Izpildu lietās, kuras zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā ievestas un nav pabeigtas līdz 2014.gada 1.janvārim un kurās tiek piemērota piedziņas vēršana uz parādniekam izmaksājamo darba samaksu vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem – laika posmā no grozījumu spēkā stāšanās līdz brīdim, kad piedzenamā parāda summa ir dzēsta vai piemērotais piespiedu izpildes līdzeklis atcelts, parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru (atbilstoši Civilprocesa likuma 594.panta piektajai daļai) aprēķina darba devējs vai attiecīgā juridiskā persona brīdī, kad izdara ieturējumu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem.

Tādējādi netiks pārskatīti un iesniegti no jauna zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumi par ieturējumu veikšanu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem, kas iesniegti darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai laika posmā līdz 2013.gada 31.decembrim.

Parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēra aprēķinu uzdots veikt zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma saņēmējam ieturējumu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzināto maksājumu izdarīšanas brīdī. Proti, veicot ieturējumu aprēķinu, jāņem vērā tikai aktuālie dati.

Kas jāatceras parādniekam?

Ja parādniekam izmaksājamās darba algas apmēra dēļ ieturējumus veikt turpmāk nebūs iespējams, pienākums nokārtot parādsaistības neizzudīs. Parāda piedziņas nodrošināšanai izpildu lietā var piemērot citus piespiedu izpildes līdzekļus:

• piedziņas vēršanu uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;
•  piedziņas vēršanu uz parādnieka noguldījumiem kredītiestādēs;
• piedziņas vēršanu uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot.

Pēc izpildu dokumenta nodošanas zvērinātam tiesu izpildītājam parāda apmērs pieaugs, jo saskaņā ar likumu parādniekam ir pienākums segt arī sprieduma izpildes izdevumus, tai skaitā tiesu izpildītāja amata atlīdzību. Jo ilgāk tiek novilcināts process (iesniedzot nepamatotas sūdzības un citādi), jo lielākas būs izpildes procesa kopējās izmaksas.

Piemērs – kā veicams pieļaujamo ieturējumu apmēra aprēķins?

Saskaņā ar Civilprocesa likumam 594.panta pirmās daļas 3.punktu no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem pārējos piedziņas veidos, t.i., kuru regulējums neaptver minētā panta 1. un 2.punkta normas (uzturlīdzekļi, zaudējumu atlīdzība sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu), pēc izpildu dokumentiem izdara ieturējumus, ja likumā nav noteikts citādi, – 30% apmērā no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Sākotnēji no visas parādniekam izmaksājamās summas, ja tā pārsniedz saglabājamo minimumu, aprēķina ieturamās summas daļu – 30%.

• parādniekam izmaksājamās darba algas apmērs pēc nodokļu nomaksas – 400 eiro. Saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu parāda dzēšanai veicami ieturējumi 30% apmērā. Parādnieka apgādībā nav nepilngadīgu bērnu.

Veicamo ieturējumu aprēķins: 30% no 400 eiro ir 120 eiro. Tā kā parādniekam saglabājama summa 320 eiro apmērā, parāda segšanai tiks novirzīta starpība starp darba algu neto un parādniekam saglabājamo naudas līdzekļu apmēru, kas konkrētajā gadījumā ir 80 eiro (400–320=80).

• parādniekam izmaksājamās darba algas apmērs pēc nodokļu nomaksas – 350 eiro. Saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu parāda dzēšanai veicami ieturējumi 30% apmērā. Parādnieka apgādībā ir viens nepilngadīgs bērns.

Veicamo ieturējumu aprēķins: šajā gadījumā parādniekam saglabājamā summa ir 384,03 eiro (320+64,03=384,03), un ieturējumu veikšana no darba algas, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, nav iespējama.