Ja minētie cilvēki nevarēs uzņemties aizbildnību, bāriņtiesai būs jālemj par bērna ievietošanu audžuģimenē vai, ja tas nebūs iespējams, bērnu aprūpes iestādē, paredz grozījumi.

Šobrīd Civillikums nosaka, ka gadījumā, ja nepilngadīgā radinieki nevar uzņemties aizbildnību vai bērnam nav radinieku, aizbildņus bāriņtiesa ir tiesīga iecelt no citu personu vidus.

Pret plānotajiem grozījumiem stingri iestājas biedrība "Zvannieku mājas", kuras viens no mērķiem ir sniegt psiholoģisku, sociālu un finanšu palīdzību krīzes situācijā nonākušiem bērniem, atrodot viņiem audžuģimeni, aizbildni, potenciālu adoptētāju vai vienkārši uzticības personu.

Biedrības valdes locekle Linda Baļčūne uzskata, ka minētie grozījumi pilnībā izmainīs šobrīd Latvijā pastāvošo aizbildnības institūtu. Viņa norāda, ka iecere noteikt, ka cilvēki, kuri nav bērnam tuvi vai radinieki, nevarēs kļūt par aizbildņiem, nesaskan ne ar Labklājības ministrijas vēlmi likvidēt bērnunamus, ne ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu.

"Labklājības ministrija norāda, ka tas ir veids, kā modernizēt Civillikumu, bet, mūsuprāt, tā nav modernizēšana, bet mērķtiecīga virzība tikai un vienīgi uz bērnu adopciju," uzskata L.Baļčūne.

Savukārt biedrības vadītāja Sandra Dzenīte-Cālīte uzsver, ka aizbildnība tiek izmantota ārkārtas brīdī, piemēram, tad, ja bērns ir zaudējis abus bioloģiskos vecākus vai tie no viņa atteikušies. Šādā situācijā bāriņtiesas uzdevums ir iecelt citu personu, kas stātos bioloģisko vecāku vietā un pilnībā pārņemtu viņu tiesības. Sākotnēji bērnam tiek meklēts aizbildnis starp tuvākajiem radiniekiem, ja tas neizdodas, tad starp tālākajiem, savukārt ja tas neizdodas, par aizbildni var kļūt jebkurš cits Latvijas iedzīvotājs, ievērojot Civillikumā noteiktās normas.

Taču, lai šo bērnu varētu adoptēt, viņam ir jākļūst juridiski brīvam, kas prasa tiesu darbus un ilgu laiku, nereti gadu un ilgāk, skaidro S.Dzenīte-Cālīte.

"Lēmums sašaurināt aizbildniecības lomu un iespējas ir pilnīgi neloģisks laikā, kad bez vecāku gādības Latvijā palikuši vairāk nekā 1000 bērni," uzsver "Zvannieku māju" vadītāja.

Tikmēr Tieslietu ministrija likuma grozījumu pamatojumā norāda, ka Civillikumā iekļautais regulējums, tostarp Ģimenes tiesību daļas normas, ir novecojis un vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības, tāpēc nepieciešami grozījumi.

Grozījumi 4.februārī atbalstīti Ministru kabineta sēdē un šobrīd ir nodoti izskatīšanai Saeimā.