Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi (Notāru padome) ir izstrādājusi normatīvo regulējumu reģistra ieviešanai.

Reģistrā vienkopus tiks uzskaitīti dokumenti, kas satur pēdējās gribas rīkojumu, kā arī dokumenti, kas atsauc, groza, papildina vai atceļ pēdējās gribas rīkojumu.

Paredzēts, ka vienota reģistra izveide mazinās grūtības zvērinātiem notāriem, vedot mantojuma lietas, un mantiniekiem, noskaidrojot mantojuma atstājēja testamenta esību un tā atrašanās vietu.

TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsver reģistra izveides nozīmīgumu: „Latvijā līdz šim nav pastāvējusi vienota un centralizēta pēdējās gribas rīkojumu aktu uzskaite. Tāpēc turpmāk reģistrs ļaus pēdējās gribas rīkojuma atstājējam reģistrēt savu testamentu, kā arī atvieglos testamenta atrašanu pēc viņa nāves. Esam gandarīti, ka viss ir noritējis kā plānots, un jaunā kārtība sāks darboties jau no 1.maija. Normatīvais regulējums gan vēl paredz pārejas periodu līdz 2015.gada 30.aprīlim, lai pilnvērtīgi varētu sakārtot nepieciešamās lietas reģistra ieviešanai.”

Reģistrs tiks izveidots jau esošas valsts informācijas sistēmas „Mantojumu reģistrs” ietvaros. Tā pārzinis un turētājs būs Notāru padome, kas arī izsniegs informāciju no reģistra. Savukārt reģistram nepieciešamās ziņas sniegs zvērināti notāri, bāriņtiesas un tiesas.

Saistībā ar reģistra ieviešanu ar šā gada 1.maiju stāsies spēkā Notariāta likuma N1 sadaļa – Publisko testamentu reģistrs, Ministru kabineta noteikumi par publisko testamentu reģistru (2013.gada 10.decembra noteikumi Nr.1448), Ministru kabineta noteikumi par ziņu izsniegšanas maksu no mantojumu reģistra un publisko testamentu reģistra (2013.gada 10.decembra noteikumi Nr.1449), kā arī ar reģistra ieviešanu saistītie grozījumi Bāriņtiesu likumā.

Jaunais normatīvais regulējums noteiks kārtību, kādā kārtojams reģistrs un tajā iekļaujamās ziņas, kā arī to, kādā veidā informācija tiks iesniegta un izsniegta no reģistra.