Tieslietu ministre Baiba Broka 20.maijā norādīja, ka šis ir ārkārtīgi nozīmīgs atskaites periods un solis, kas vērsts uz to, lai pilnveidotu tiesnešu kvalifikāciju. Šo soli iesaistītās puses atzina par nozīmīgu arī tāpēc, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka arī tiesneši pilnveidojas.

"Nereti mēs saskaramies ar viedokli, ka sabiedrībai ir jautājumi un neizpratne par to, kādā veidā tiek pieņemts viens vai otrs nolēmums lietā, kādā veidā notiek tiesnešu kvalifikācija, vai viss ir atbilstoši mūsdienu situācijai," pauda ministre.

Viņa norādīja, ka, protams, ir saskarsme ar tādām lietām, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) tiek pārmests, ka nolēmumi mūsu tiesās neatbilst starptautiskajai praksei un cilvēktiesībām, bet no tā tiek iegūta mācība un pilnveidotas tiesnešu apmācības.

Ministre teica, ka 2013.gadā no marta līdz decembrim profesionālās darbības kārtējā novērtēšana tika veikta 167 tiesnešiem. "Kopumā mēs redzam, ka tiesnešu profesionālā sagatavotība atbilst izvirzītajam mērķim," piebilda B.Broka. Pozitīvu novērtējumu ieguva 165 tiesneši, negatīvu – divi.

Tomēr šiem diviem tiesnešiem saskaņā ar likumu tiek dota iespēja pilnveidoties un divu gadu laikā nokārtot atkārtotu kvalifikācijas pārbaudi. Ir paredzēta arī iespēja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu pārsūdzēt Tiesnešu disciplinārtiesā, ko viens no diviem tiesnešiem ir izmantojis.

I.Kucina paskaidroja, ka šie divi gadi tiek doti, lai tiesnesis varētu divos gados papildināt savas prasmes un zināšanas, novērtēt savas pieļautās kļūdas. Tomēr, ja tiesnesis pēc pirmās novērtēšanas arī otrajā reizē saņem negatīvu profesionālās darbības novērtējumu, tas var būt pamats viņa atbrīvošanai no amata.

B.Broka arī papildināja, ka pirmais atskaites periods norādīja uz atsevišķām lietām, kas ir uzlabojums, piemēram, attiecībā uz metodiku – kādā veidā tiek iegūta informācija, kura ņemta par pamatu, lai vērtētu tiesneša darba kvalitāti. "Atsauksmju vai dokumentu iegūšana būtu pilnveidojama, it sevišķi, ja tiek minēta starptautiskā dokumentu analīze," norādīja B.Broka.

Ministre paskaidroja, ka notiek sadarbība ar Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroju, lai zinātu par aktuālajām lietām, kas skatītas ECT, par trūkumiem, kas novēršami Latvijā, lai uz tā pamata tiktu veidota aktuāla tiesnešu apmācība un saņemtu informāciju par tiem tiesnešiem, kuru lietas ir nonākušas ECT.

Kā ziņots, tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu veic kolēģija. Kopumā kolēģija veic tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu, tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, sniedz atzinumu tiesneša pārcelšanai uz vakanto tiesneša amatu citā tāda paša līmeņa tiesā, tiesu namā vai augstāka līmeņa tiesā, augstāka līmeņa tiesas tiesneša aizstāšanai vakances vai pagaidu prombūtnes gadījumā, novērtē katra pirmo reizi izvirzītā tiesneša amata kandidāta piemērotību tiesneša amatam, novērtē tiesneša amata kandidāta profesionālo sagatavotību, pieņemot kvalifikācijas eksāmenu, sniedz atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša kandidātu iecelšanu tiesneša amatā, kā arī novērtē un sniedz atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas (AT) tiesneša apstiprināšanu amatā.

Saskaņā ar likumu tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu kolēģija veic reizi piecos gados pēc tiesneša apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Savukārt likuma pārejas noteikumi nosaka, ka tiesnešu profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu pirmo reizi kolēģija veic no 2013.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim.

Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanai ir jāsniedz vairāki dokumenti, tostarp konkrētas tiesas priekšsēdētāja atsauksme par tiesneša darbu, augstākas instances tiesneša atsauksme par tiesneša darbu, izņemot par AT tiesneša darbu, tiesneša profesionālās darbības pašnovērtējums, kā arī ECT pieņemtie spriedumi un citi dokumenti.

Tiesnešu profesionālās darbības kārtējā novērtēšana pirmo reizi kolēģijai no 2013.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim kopumā jāveic 564 tiesnešiem. Savukārt 2013.gadā no marta līdz decembrim notika 13 sēdes, kuru laikā profesionālās darbības kārtējā novērtēšana veikta 167 tiesnešiem jeb 30% tiesnešu. Pozitīvu novērtējumu ieguva 165 tiesneši, negatīvu – divi. Tiesnešu profesionālās darbības negatīvs novērtējums bija saistīts ar to, ka tiesneši sistemātiski pieļauj vienas un tās pašas kļūdas, neapmeklē mācības un neceļ kvalifikāciju.

Attiecībā uz ECT pieņemto spriedumu ietekmi uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas rezultātiem ziņojumā norādīts, ka, vērtējot ikviena tiesneša profesionālo darbību, tiek pievērsta uzmanība, vai tiesnesis savā profesionālajā darbībā nav pieļāvis tādu rīcību, kas ECT judikatūrā ir atzīta par pārkāpumu, it īpaši lietu nepamatotu novilcināšanu. Izlases kārtībā tiek analizēti arī tiesneša gatavotie nolēmumi, proti, vai tie ir pietiekami argumentēti, u.c.

Būtiska nozīme tiek piešķirta tiesneša aktivitātei attiecībā uz kvalifikācijas pilnveidi. Kā liecina līdzšinējā kolēģijas prakse, fakts, ka tiesnesis ilgstoši nav apmeklējis nevienu no mācību semināriem, kopā ar citiem apstākļiem, piemēram, atcelto nolēmumu īpatsvaru, var būt par iemeslu negatīvam profesionālās darbības vērtējumam.

Tomēr, kā pausts ziņojumā, 2013.gadā kopumā sekmīgi tikusi sākta pirmreizējā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana. Apkopojot tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas procesa pirmā gada pieredzi, ir secināms, ka ir pilnveidojama informācijas ieguves procedūra, paredzot, ka kolēģijas rīcībā nonāk iespējami plašāka informācija par tiesneša iepriekšējā periodā veikto profesionālo darbību.