Ministru prezidente ministriem norādīja, ka, viņasprāt, nav pieļaujami, ka viena iestāde pārsūta dokumentus uz otru, kā arī cilvēki tiek sūtīti no vienas iestādes uz otru. "Nevar atrakstīties, ka normatīvie akti to neparedz. Nedrīkst sūtīt cilvēkus no vienas iestādes uz otru. Cik gadus mēs runājam, ka nedrīkst prasīt izziņas, kas ir citas iestādes rīcībā," teica L.Straujuma.

Sākotnēji premjerministre nevēlējās nosaukt konkrētas valsts iestādes, par kuru servisu ir saņemts daudz sūdzību no iedzīvotājiem, taču nolēma tomēr minēt vairākus piemērus.

Kā pirmo viņa minēja Labklājības ministrijas padotībā esošo Nodarbinātības valsts aģentūru, par ko saņemtas sūdzības, ka tā ne visai draudzīgi izturas pret klientiem. Tāpat daudz sūdzību esot par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Pieminēts tika arī Valsts ieņēmumu dienests, par kura darbību arī ir saņemtas sūdzības. Tomēr L.Straujuma piebilda, ka šī iestāde cenšas sakārtot savu darbību.

Bez kritikas neizpalika arī Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārais dienests, par ko sūdzības jau bijušas arī laikā, kad Straujuma pati vadīja Zemkopības ministriju. Viņasprāt, nav pieņemams, ka iestādes darbinieks pārmet klientam, ka viņš kaut ko nezina, jo ar konkrēto situāciju saskaras pirmo reizi. Ierēdnim kaut desmit reizes būtu jāskaidro viens un tas pats, jo tas ir viņa pienākums, pauda valdības vadītāja.

Labklājības ministrs Uldis Augulis, uzklausot L.Straujumas kritiku, aicināja visas sūdzības iesniegt Labklājības ministrijai, lai tās paši var izskatīt.

Veltot vispārēju kritiku par "futbolu" valsts pārvaldē, L.Straujuma uzsvēra, ka nedrīkst "grūstīt cilvēkus no vienas iestādes uz otru", kā arī prasīt no viņiem izziņas, ko var sagatavot pati valsts iestāde. Ja vēl tiks saņemtas sūdzības par nevajadzīgu izziņu prasīšanu no iedzīvotājiem, kaut gan to var izdarīt paši valsts pārvaldes darbinieki, sazinoties savā starpā, Straujuma solīja, ka konkrētās nozares ministram tiks izdota rezolūcija.

Valdība 20.maijā uzklausīja Valsts kancelejas ziņojumu par administratīvā sloga mazināšanu valsts pārvaldē un tās darbības uzlabošanu un uzdeva turpināt darbu, lai mazinātu administratīvo slogu.

Valsts kancelejas pārstāve Eva Upīte valdības sēdē atzina, ka reformas valsts pārvaldē administratīvā sloga mazināšanas virzienā notiek lēnāk. "Vairs neesam tik aktīvi, un tas laikam saistīts ar prioritāšu maiņu ministrijās," teica E.Upīte. Viņa gan piebilda, ka darbs joprojām turpinās.

Valsts kancelejai uzdots nodrošināt, ka no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tiek īstenota plānveidīga mācību programma valsts pārvaldē nodarbinātajiem, lai mazinātu administratīvo slogu un veidotu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai. Valdība arī uzdeva nodrošināt, ka tiek popularizēta klientu apkalpošanas rokasgrāmata – vadlīnijas, kā arī nodrošināta valsts pārvaldē nodarbināto apmācība par šo vadlīniju īstenošanu valsts pārvaldes darbā.

Visām valsts pārvaldes iestādēm sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu ir uzdots nodrošināt, ka tiek veikta nodarbināto apmācība, vienlaikus veicinot nodarbināto izpratni par vienas pieturas aģentūras principu un "klusēšanas–piekrišanas" principa ieviešanu publisko pakalpojumu nodrošināšanā. Tāpat visām valsts pārvaldes iestādēm ir jānodrošina, ka tiek īstenota aktīva un mērķtiecīga komunikācija ar sabiedrību par visiem plānotajiem un pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem.

Valsts kanceleja informatīvajā ziņojumā norāda, ka pārsvarā visas valsts pārvaldes iestādes ir pārgājušas uz elektronisku saziņu gan iestāžu starpā, gan ar klientiem. Iestādes arī sākušas iekšējo procesu elektronizāciju, arvien mazāk dokumentu skatot papīra formā. Iestādēs, kurās norit projektu konkursi, arī līgumi tiek parakstīti elektroniski, un atsevišķās iestādēs ir optimizēta iekšējā norēķinu sistēma, veicot norēķinus tikai elektroniski. Tāpat arvien vairāk iestāžu iekšējos rīkojumus paraksta elektroniski, elektroniski iespējams iesniegt pieteikumus vakancei mājaslapā vai nosūtot pieteikumu uz e-pastu, secina Valsts kanceleja.

Ievērojams progress bijis daudzās politikas jomās, samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem, komersantiem, nevalstiskajām organizācijām, jo lielais vairums iestāžu pārskatījušas savas nozares normatīvos aktus, pēc iespējas samazinot normatīvajos aktos noteiktās prasības un veicinot procesu elektronizāciju.

Komunikācijā ar sabiedrību var novērot dažādas pieejas, teikts ziņojumā. Ir iestādes, kas ar iedzīvotājiem komunicē tikai personīgi, izmantojot telefonu un e-pastu, bet ir iestādes, kas aktīvi komunicē arī sociālajos tīklos. Daudzas iestādes komunikāciju veido, izmantojot to vadošo amatpersonu starpniecību, taču šajā komunikācijā pastāv risks, ja vadošā amatpersona nomaina amatu vai pamet valsts pārvaldi – zūd sekotāju loks konkrētajai iestādei, piebilst Valsts kanceleja.

Ziņojumā norādīts arī uz dažām problēmām. Piemēram, joprojām valsts iestādēm ir atšķirīga izpratne par vienas pieturas aģentūras principu – ir iestādes, kuras norāda, ka šis princips darbojas kā pakalpojuma saņemšana vienuviet iestādē pie vienas personas. Tāpat attīstībā ir "klusēšanas–piekrišanas" principa ieviešana – daļa iestāžu to jau ir ieviesušas. Patlaban ir izvērtēti 152 valsts iestāžu pakalpojumi un identificēti 39 pakalpojumi, kuriem iespējams piemērot "klusēšanas–piekrišanas" principu. Piemēram, secināts arī, ka Uzņēmumu reģistra īstenotās procedūras ir labvēlīgākas par procedūrām "klusēšanas–piekrišanas" principa īstenošanai, jo Uzņēmumu reģistra lēmums tiek pieņemts daudz īsākā laikā, nekā būtu jāpaziņo par lēmuma pieņemšanas termiņu, kā tas būtu jādara "klusēšanas–piekrišanas" principa piemērošanas gadījumā.