Abiem apsūdzētajiem sākotnējā apsūdzība tika celta pēc Krimināllikuma 118.panta 5.punkta par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos personu grupā. Saskaņā ar apsūdzību 2007.gada beigās 2008.gada sākumā abi apsūdzētie vienojušies ar pirmstiesas izmeklēšanas laikā nenoskaidrotu personu par kādas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu. Vienlaikus viņi vienojušies par cietušajam piederošās automašīnas Porsche Сауеnnе un citu viņa rīcībā esošo materiālo vērtību prettiesisku iegūšanu un sadali, t.i., mantkārīgā nolūkā.

Saskaņā ar panākto vienošanos pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā persona apņēmusies organizēt nodarījuma izdarīšanu un vadīt tā izpildi, realizēt noziedzīgā nodarījuma rezultātā nolaupīto automašīnu un citas materiālās vērtības, samaksājot apsūdzētajiem „atlīdzību” par viņu aktīvu dalību kopīga nodoma realizācijā. Savukārt apsūdzētie apņēmušies nonāvēt cietušo, iegūt viņam piederošo automašīnu Porsche Сауеnnе un citas cietušās personas rīcībā esošās materiālās vērtības.

Saskaņā ar apsūdzību noziedzīgais nodarījums izdarīts 2008.gada 22.janvārī, kad apsūdzētie, maldinot cietušo par savu patieso nodomu, palūdza cietušo satikties ar viņiem Kalnciema ielas rajonā, Rīgā, kur saskaņā ar apsūdzību cietušais ticis nogalināts. Noziedzīgā nodarījuma rezultātā iegūtās cietušajam piederošās materiālās vērtības un automašīnu Porsche Сауеnnе apsūdzētie saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos nodeva izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotai personai, saņemot no tās „atlīdzību” par savu dalību noziedzīgā nodoma realizācijā. Cietušā mirstīgās atliekas tika atrastas trīs mēnešus pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas Daugavā Ogres rajonā.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2010.gada 18.maijā abus apsūdzētos atzina par vainīgiem Krimināllikuma 118.panta 5.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīja ar brīvības atņemšanu uz 15 gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz 3 gadiem.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2012.gada 19.martā atzina abus apsūdzētos par nevainīgiem pret viņiem celtajā apsūdzībā. Apelācijas instances tiesa atzina, ka lietā esošie pierādījumi nav pietiekami, lai atzītu apsūdzētos par vainīgiem slepkavības izdarīšanā.

Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senāta Krimināllietu departaments (tagad AT Krimināllietu departaments) 2012.gada oktobrī atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Senāts konstatēja, ka no lietas materiāliem redzams, ka apelācijas instances tiesa pārbaudījusi un izvērtējusi kā apsūdzības, tā arī aizstāvības iesniegtos pierādījumus un nonākusi pie secinājuma, ka apsūdzēto piedalīšanās Krimināllikuma 118.panta 5.punktā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā par slepkavības izdarīšanu nav pierādīta. Kasācijas instances tiesa atzina, ka tai nav pamata apšaubīt šādu tiesas secinājumu, jo pierādījumi par inkriminēto apsūdzību ir izvērtēti, ievērojot Kriminālprocesa likuma 9.nodaļas prasības. Tomēr Senāts atcēla attaisnojošo AT Krimināllietu tiesu palātas spriedumu, liekot apelācijas instances tiesai vērtēt, vai apsūdzēto rīcībā nav saskatāmas cita noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.

Izskatot lietu atkārtoti apelācijas kārtībā, AT Krimināllietu tiesu palāta taisīja notiesājošu spriedumu, atzīstot apsūdzētos par vainīgiem personas nolaupīšanas atbalstīšanā, bet lietu daļā par personas noslepkavošanu nosūtīja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai.