Konvencijas vispārējs mērķis ir nodrošināt uzturlīdzekļu un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu efektīvu pārrobežu piedziņu, izveidojot līgumslēdzēju valstu iestāžu visaptverošu sadarbības sistēmu, nodrošinot iespēju iesniegt pieteikumus uzturēšanas nolēmumu pieņemšanai, kā arī paredzot uzturēšanas nolēmumu atzīšanu un izpildi.

Ar šo konvenciju tiks samazināti personu izdevumi, lai, piemēram, panāktu Latvijas tiesā pieņemta nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu izpildi ārvalstīs, vai, gadījumā, kad persona vēlēsies panākt nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu pieņemšanu kādā trešajā valstī, ja atbildētājs dzīvo šajā valstī. Tādējādi Konvencija ļaus uztura piedzinējiem viegli, ātri un lielākoties bez maksas iegūt izpildes dokumentu, kas brīvi un bez šķēršļiem izpildāms Konvencijas dalībvalstu, kas nav ES dalībvalstis, un ES dalībvalstu tiesiskajā telpā.

Konvencija nosaka, ka valstis ieceļ vienu centrālo iestādi, lai tā pildītu pienākumus, kas ar šo Konvenciju uzlikti, un Latvijā tā būs Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.