Šajā lietā persona 2009.gada 30.oktobrī cēla tiesā prasību pret Latvijas Republiku un lūdza piedzīt atlīdzību Ls 100 000 par morālo kaitējumu. Savu prasību viņš pamatoja ar to, ka krimināllietā, kas tika ierosināta sakarā ar AS „Banka Baltija” nespēju izpildīt saistības pret klientiem, viņš apcietinājumā un mājas arestā kopumā pavadīja sešus gadus četrus mēnešus un sešas dienas. Pati krimināllieta tika pabeigta ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009.gada 30.aprīļa lēmumu un persona atzīta par vainīgu viena noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz trim gadiem. Līdz ar to laiks, kuru persona pavadījusi apcietinājumā, viņai piespriesto brīvības atņemšanas sodu pārsniedza par trim gadiem četriem mēnešiem un sešām dienām.

Tiesvedībā šajā lieta ilgusi vairākus gadus. Proti, ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2010.gada 19.oktobra spriedumu prasītāja prasība daļēji apmierināta, piedzenot no Latvijas valsts Tieslietu ministrijas personā tobrīd Ls 3500 morālā kaitējuma atlīdzību. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, izskatot lietu sakarā ar prasītāja un Tieslietu ministrijas apelācijas sūdzībām, 2012.gada 24.aprīlī prasību pilnībā noraidīja. Taču par minēto spriedumu kasācijas sūdzību iesniedza prasītājs un Augstākās tiesas Civillietu departaments ar 2014.gada 31.marta spriedumu nosprieda atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 24.aprīļa spriedumu un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa savā spriedumā norādīja, ka tiesas konstatētais fakts par prasītāja atrašanos apcietinājumā virs viņam piespriestā soda termiņa, apstiprina tiesību aizskārumu. Augstākā tiesa konstatēja, ka apelācijas instances tiesas spriedumā nav motīvu, kas liecinātu, ka tiesa, lemjot par atlīdzinājuma piespriešanu, būtu ņēmusi vērā un izvērtējusi visus atlīdzinājuma noteikšanā būtiskus apstākļus, tostarp aizskarto tiesību nozīmīgumu, aizskāruma smagumu, kaitējuma nodarīšanas apstākļus.

Atkārtoti izskatot lietu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2014.gada 4.jūnija spriedumu (pilns spriedums būs 2014.gada 18.jūnijā) nolēma daļēji apmierināt prasītāja prasību un piedzīt no Latvijas valsts Tieslietu ministrijas personā morālā kaitējuma atlīdzību EUR 5000 apmērā.