Pērn martā Latvija parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību, tāpat to ir parakstījušas 46 Eiropas Padomes dalībvalstis, savukārt 29 no tām šo konvenciju ir arī ratificējušas.

Konvencijā ir noteikti pienākumi dalībvalstīm, kuru izpilde ir vērsta uz to, lai nepieļautu un apkarotu bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem, aizsargātu to bērnu tiesības, kuri cietuši no seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības, un veicinātu sadarbību valstī un starptautisko sadarbību pret bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem.

Kā norādīts pieņemtā likuma "Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību" anotācijā, Latvija kopumā izpilda konvencijā noteiktās prasības, tomēr, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu pilnīgu atbilstību tās normām, ir nepieciešams veikt atsevišķus grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai precizētu noziedzīga nodarījuma sastāvus un par tiem paredzētās sankcijas, noteiktu kriminālatbildību par nepilngadīgā prostitūcijas izmantošanu un pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī citus grozījumus.

Anotācijā rakstīts, ka atbilstoši uzdotajam pagājušā gada beigās stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kas paredz, ka no valsts budžeta apmaksā psihoterapeitisko un psiholoģisko palīdzību, ja šādas palīdzības nepieciešamību ir noteicis psihiatrs, lai novērstu noziedzīgus nodarījumus pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību.

Anotācijā papildināts, ka konvencijā noteikts tāds jurisdikcijas pamats, kas Latvijā netiek atzīts, proti, noteikta prasība paredzēt jurisdikciju attiecībā uz nodarījumiem, ko izdarījušas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas teritorijā.

Latvija ir konsekventi iebildusi pret šādu jurisdikcijas pamatu paredzēšanu arī citos starptautiskos tiesību aktos, jo nevienā nacionāla vai starptautiska līmeņa tiesību aktā, kas Latvijai ir saistošs, nav definēts jēdziens "pastāvīgā dzīvesvieta". Ievērojot minēto, ir nepieciešams izteikt atrunu saskaņā ar minēto punktu, kas dalībvalstīm ļauj šo jurisdikcijas pamatu nepiemērot vai piemērot tikai īpašos gadījumos.

Konvencijas prasību pilnīgai izpildei būs nepieciešami papildu grozījumi Kriminālprocesa likumā attiecībā uz informācijas apmaiņu par Latvijā notiekošu kriminālprocesu un cietušā tiesībām uz informāciju. Tieslietu ministrija papildu nepieciešamos grozījumus likumā gatava iesniegt kā priekšlikumus uz likumprojekta trešo lasījumu Saeimā.

Pieņemtais likums nosaka institūcijas, kas būs atbildīgas par konvencijā paredzēto saistību izpildes koordinēšanu.

Pērn tika izsludināti grozījumi vairākos likumos, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Šīs direktīvas mērķis ir harmonizēt dalībvalstu krimināltiesisko regulējumu seksuālas vardarbības un bērnu seksuālas izmantošanas jomā, kā arī veicināt šādu nodarījumu novēršanu un nodrošināt efektīvu cietušo bērnu tiesību aizsardzību.

Direktīva paredz precīzi noteiktas sankcijas atbilstoši katra konkrētā nodarījuma smagumam, kā arī tajā ir ietverti jauni nodarījumu sastāvi: nodarījumi informācijas tehnoloģiju vidē, uzmākšanās bērnam seksuālos nolūkos un citi. Līdz ar krimināltiesisko regulējumu direktīvā ir paredzēti arī preventīvi pasākumi, piemēram, speciālistu apmācības, informēšanas kampaņas, bērnu izglītošana, kā arī pasākumi pret tām tīmekļa vietnēm, kurās ir bērnu pornogrāfija vai caur kurām to izplata.

Ieviešot direktīvu, bija paredzēts kriminalizēt jebkādu seksuālu darbību, kas izdarīta bez cietušā piekrišanas. Pašlaik kriminālatbildība par izvarošanu vai vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu iestājas tikai tajos gadījumos, kad nodarījums ir izdarīts, lietojot vardarbību vai draudus.

Savukārt direktīvā, kā arī Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ir plašāka pieeja, paredzot, ka sodāma ir jebkāda seksuāla darbība, kas izdarīta bez piekrišanas arī tajos gadījumos, kad vardarbības upuris nav izrādījis fizisku pretestību.

Tāpat bargākas sankcijas tiks piemērotas gadījumos, kad noziegums būs izdarīts pret bērnu, kurš nav sasniedzis dzimumbrieduma vecumu, proti, 16 gadu vecumu. Pašlaik bargākas sankcijas piemēro, ja bērns nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

Savukārt bērnu tiesību aizsardzībai un interešu ievērošanai Kriminālprocesa likumā tiks paredzēts, ka juridiskās palīdzības sniegšana nepilngadīgam cietušajam un nepilngadīgā cietušā pārstāvim ir obligāta par tādu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību.

Direktīva paredz arī dalībvalstu pienākumu veicināt to personu apmācības, kuras ikdienas darbā var saskarties ar bērniem, kas cietuši no seksuālas vardarbības vai seksuālas izmantošanas. Attiecīgi plānots izdarīt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai skaidri noteiktu to personu loku, kurām ir jāapgūst speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.