Advokāta mirstīgās atliekas esot atrastas dzīvoklī namā Rīgā, Vaļņu ielā 11, kurā mitinās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Par ticamāko nāves iemeslu sākotnēji tiek uzskatīta pašnāvība, jo pie mirušā esot atrasta pirmsnāves vēstule. Traģiskā notikuma apstākļus izmeklēšanā skaidro Valsts policija.

Izsaukums uz notikuma vietu saņemts vakar īsi pirms pusnakts.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis telekanālam LNT apstiprināja, ka A.Grūtups ir miris. Arī viņš atzina, ka netiek izslēgta pašnāvības iespēja.

Kā informējusi tieslietu ministres Baibas Brokas preses sekretāre Inese Auniņa, ministre "dziļā cieņā noliec galvu iedvesmojošā jurista Grūtupa piemiņai un izsaka visdziļāko līdzjūtību viņa tuviniekiem".

Ministre norādīja, ka A.Grūtupa mūžs "līdzinās patriotiskai un savas dzimtenes patiesu mīlestību apliecinošai dziesmai" – ar neatsveramu ieguldījumu Latvijas valstiskuma atjaunošanā, ar pirmajiem grūtajiem zemes reformas un namīpašumu atgūšanas likumiem, ar pārliecinošu un apbrīnas vērtu darbu advokatūrā, ar aizraujošām grāmatām un praktisku atbalstu dievnamiem un dzimtajai pilsētai Dobelei.

Kolēģis A.Grūtups Latvijas advokatūrā bija ļoti īpaša personība, uzskata Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska.

G.Kaminska norādīja, ka A.Grūtups bija veiksmīga personība gan saistībā ar savu ļoti veiksmīgo profesionālo darbību, gan savām sabiedriskajām aktivitātēm, būdams Latvijas Tautas frontes (LTF), gan arī būdams Augstākās padomes deputāts, kurš balsoja par neatkarības atgūšanu, gan arī esot Brāļu kapu komitejas loceklis.

G.Kaminska papildināja, ka prominentais advokāts bijis arī līdzautors tiem normatīvajiem aktiem, kas bija pirmais solis taisnīguma atgūšanai tiem cilvēkiem, kuru īpašums ticis denacionalizēts. Advokatūras pārstāve arī bilda, ka A.Grūtups sniedzis lielu pienesumu, rakstot grāmatas par civiltiesisko attiecību regulējumu un sekmējot, lai viņa jaunie kolēģi prastu izteikt savas domas un atstāt savu mantojumu juridiskajā domā.

G.Kaminska atgādināja, ka A.Grūtups ir saņēmis pateicību, iegūstot vairākus valstiskus apbalvojumus, tostarp saņemot trešās šķiras Triju Zvaigžņu un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, kā arī Advokatūras goda zīmi. Tas ir mazākais, kā varēja pateikt viņam paldies, norādīja G.Kaminska.

A.Grūtups bija profesionālis, manā izpratnē – labākais civiltiesību praktiķis un teorētiķis, tā advokātu raksturoja bijušais Augstākās tiesas (AT) senators, Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, kurš bija advokāta kursabiedrs, mācoties Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē.

P.Gruziņš norādīja, ka jau studiju gados A.Grūtups bijis kursa "smadzenes" – viens no gudrākajiem studentiem, apvienojis mācības ar darbu prokuratūrā, universitāti beidzis ar izcilību (toreiz – sarkano diplomu). Vēlākajos gados, kad A,Grūtups jau strādājis par advokātu, P.Gruziņš novērtējis, cik skrupulozi advokāts gatavojies katram tiesas procesam. Viņa tiesas runas vienmēr bija tik pārdomātas, ka tajās ieklausījās ne tikai tiesneši, bet arī pretējā puse, protot no novērtēt.

Pēc P.Gruziņa teiktā, erudīts A.Grūtups bija ne tikai civiltiesībās, bet prata argumentēt jebkuru savu domu. "Viņš bija liels Latvijas patriots un nacionālists šī vārda labākajā nozīmē. Interesanta bija jebkura saruna un intervija ar viņu," vērtēja P.Gruziņš, pastāstot, ka viņu kursam ir tradīcija reizi gadā satikties, un šajās tikšanās reizēs vēl tālajos pirmsatmodas gados bijis vērtīgi ieklausīties A.Grūtupa argumentētajos viedokļos un faktos balstītajos viedokļos.

P.Gruziņš uzsvēra A.Grūtupa aktīvo Augstākās padomes deputāta darbu, līdzdalību nozīmīgu likumprojektu izstrādē. AT Judikatūras nodaļas vadītājs novērtēja arī A.Grūtupa rakstnieka talantu, viņa īpašo devumu dokumentālās prozas žanrā. Kā arī mecenātismu, nozīmīgos ziedojumus, ko viņš devis gan operai, jo mīlējis klasisko mūziku, gan savai dzimtajai pusei – skolai, baznīcai, gan citiem labdarības projektiem.

A.Grūtups dzimis 1949.gada 5.maijā Dobelē. 1977.gadā ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pirms Atmodas A.Grūtups strādājis LPSR Prokuratūrā par nodaļas prokuroru, bet no 1980.gada bijis Siguldas juridiskās konsultācijas advokāts.

A.Grūtups sniedzis būtiski ieguldījumu atjaunotās Latvijas un tās likumdošanas tapšanā. 1988.gada rudenī viņš LTF 1.kongresā tika ievēlēts par LTF domes locekli, bet no 1989. līdz 1990.gada pavasarim bija LTF domes un domes valdes loceklis. Advokāts tolaik tika piedalījies arī Latvijas Juristu biedrības dibināšanā.

1988.gadā A.Grūtups kā LTF pārstāvis tika ievēlēts par Augstākās padomes deputātu, bet 1990.gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu kā LTF kandidāts. Turpmākajos gados A.Grūtups darbojies Ekonomikas komisijā un LTF frakcijā. Bijis Augstākās padomes darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu denacionalizāciju un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Piedalījies zemes reformas un citu ar īpašuma konversiju saistīto likumprojektu izstrādē.

1991.gadā A.Grūtups bija namīpašumu denacionalizācijas likuma autors.

1991.gadā jurists izveidoja A.Grūtupa advokātu biroju.

2000.gadā A.Grūtups apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 2002.gadā A.Grūtups ieguvis Juristu dienu balvu un titulu "Gada jurists 2002".

1995.gadā A.Grūtups presē minēts kā viens no tiem, kas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim ieteicis Andra Šķēles kandidatūru premjera amatam, bet 1998.gadā minēts kā viens no "pelēkajiem kardināliem", kurš atbalstījis Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņu.

A.Grūtups specializējās civiltiesībās. Viņš ir vairāku grāmatu – "Kā atgriezt nolaupīto", "Tiesu prakse un komentāri", "Īpašuma reforma Latvijā", "Tiesāšanās kā māksla", "Beilisāde", "Maniaks" – un daudzu civiltiesībām veltītu publikāciju autors.

A.Grūtups vairākkārt paudis viedokli arī „Jurista Vārdā” – gan rakstos, gan intervijā. Tāpat žurnāls informējis lasītājus par A. Grūtupa sarakstītajām grāmatām tieslietās un tiesību vēsturē.

"Nedomāju, ka sabiedrībai vajadzētu vairīties un slēpties no šādu tematu apspriešanas"

"Tiesas process kā milzīga izrāde"

"Nav pieļaujami izņēmumi likumā pēc nacionālā principa"

"Tiesnesis nevar izmantot tiesu institūta prestižu savās privātajās interesēs"

"Par to, kas ir Civillikuma sāls un asinis"