Kā ziņojumā norāda TM, tiesu darba optimizācijai un efektivizācijas paaugstināšanai būtu nepieciešams pārskatīt līdzšinējo tiesu darbības teritorijas, un, apgabaltiesu darbības teritorijā esošās rajona (pilsētas) tiesu teritorijas apvienojot, juridiski izveidot vienu pirmās instances tiesu, līdzšinējās tiesas pārveidojot par tiesu namiem.

Ministrija informatīvajā ziņojumā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt lielāku tiesnešu specializāciju un palielināt lietu nejaušas sadales principa ievērošanu, kā arī noteikt, piemēram, atsevišķu tiesu namu specializāciju konkrētu lietu kategoriju izskatīšanai.

Tieslietu ministre Baiba Broka Tieslietu padomē atzina, ka attiecībā uz tiesu namu reformu ir daudz neatrisinātu jautājumu. Piemēram, reforma faktiski neesot izdiskutēta ar citiem tiesu sistēmā iesaistītājiem, piemēram, prokuroriem un zemesgrāmatu tiesnešiem, nav viennozīmīga atbalsta visām piedāvātajām idejām, lai arī zināmi kompromisi ir panākti.

Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina apliecināja, ka sākotnēji pārrunas bija plānotas tikai ar tiesnešiem. Pārrunājot reformu ar Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, saņemts atbalsts idejai, ka tiesu namu ideja Rīgā varētu tikt īstenota. Reģioniem ārpus Rīgas uzmanība attiecībā uz tiesu namu idejas realizāciju tiks pievērsta nedaudz vēlāk, piebilda I.Kucina.

Pēc I.Kucinas teiktā, arī policija attiecībā uz Rīgas reģionu neredz nekādus organizatoriskus jautājumus, kas būtu risināmi.

Savukārt Zvērinātu tiesu izpildītāju padome saskatot zināmas problēmas. "Esam vienojušies, ka pašmērķis nebūtu bremzēt tiesu namu ideju Rīgā, bet kopīgiem spēkiem problēmu risināt," skaidroja TM pārstāve.

Pēc viņas teiktā, ar zemesgrāmatu tiesnešiem ir daudz diskutējamu jautājumu, tomēr abas puses ir "uz kompromisu ceļa". Viens no iespējamajiem kompromisiem paredz, ka zemesgrāmatu tiesnešiem civilprocesuālajā kārtībā izskatāmās lietas varētu pārdalīt citiem reģioniem, kā tas tagad ir noteikts Civilprocesa likumā, tādā veidā atslogojot Rīgas reģionu. Taču arī par šo jautājumu vēl jābūt papildu diskusijām.

I.Kucina atzina, ka pašreiz informatīvais ziņojums esot gana vispārīgs, kas "pieļauj manevra iespējas".

Skaidrojot, kāpēc kā pilotprojekts ir izvēlēts Rīgas reģions, Broka norādīja, ka "stāsts nav tik vienkāršs", proti, lai pilnībā neatteiktos no tiesu namu reformas, tā tiek virzīta pakāpeniski. I.Kucina piebilda, ka Rīgas reģions ir vairāk gatavs šādai reformai, arī galvaspilsētas infrastruktūra tam ir piemērota. Turklāt gadījumā, ja Rīgā tiek apvienošanas rezultātā tiek izveidota viena tiesa, tad tiesnešu skaits būtu atbilstošs un nebūtu problēmu ar tiesnešu amata vietām.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone piebilda, ka jautājumā par tiesu namiem, "nojaucot juridiskās robežas, tiešām tiek iegūta lielāka iespēja tiesnešiem specializēties, kā arī var vieglāk izlīdzināt noslodzi starp tiesām", gan norādot, ka šī izlīdzināšana nav tik efektīva, kā tas būtu, ja tā tiktu izlīdzināta ārpus Rīgas apgabala.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka tiesu namu reforma visdrīzāk nav brīnumlīdzeklis tiesu noslodzes izlīdzināšanai. Viņš gan papildināja, ka lietu skaitu varētu samazināt arī ar vakanču pārdalīšanas metodi. "Ja mēs redzam, ka Balvu, Gulbenes vai Valkas tiesas ir nepietiekami noslogotas, salīdzinot ar citām tiesām, tad, parādoties tiesneša amata vakancei, tā ir jāpārdala, aizpildot tiesneša vietu, piemēram, tepat Rīgā," izteicās I.Bičkovičs.