„Jaunie namīpašnieki pielieto tādas brutālas metodes kā elektrības, kanalizācijas, ūdens un siltumpadeves atslēgšana, dzīvokļu durvju aizslēgšana tā, ka cilvēki netiek savā mājoklī ne iekšā, ne ārā, dzīvoklī pretēji īrnieku gribai izmitināti sveši cilvēki – it kā apsardzes nolūkiem. Ir draudi īrniekiem, arī fiziska ietekmēšana. Tiesībsarga biroja pārstāvji atzina, ka šajos gadījumos saskatāmi būtiski cilvēktiesību pārkāpumi,” sacīja I.Mūrniece.

„Tomēr Valsts policija rīkojas pārāk kūtri, aizbildinoties, ka nav tiesīga iejaukties privātos strīdos un atsakās uzsākt kriminālprocesus, jo neesot saskatāms nodarījuma sastāvs,” komisijas sēdē dzirdēto komentē komisijas priekšsēdētāja.

Policija nedrīkst aizmirst par savu pamatpienākumu – aizsargāt cilvēkus un uzraudzīt likumu ievērošanu, sacīja komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilevičs, vēršot uzmanību, ka likumā ir teikts - namīpašnieku maiņas gadījumā jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā saimnieka noslēgtie īres līgumi, un kādos gadījumos tos var lauzt. „Ja policijai neviens nevar uzrādīt tiesas lēmumu par īrnieku izlikšanu, likumpārkāpums ir acīmredzams. Policija nedrīkst gaidīt, kamēr notiks vardarbība,” uzsver B.Cilevičs.

Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka Valsts policijai jāizstrādā iekšējā kārtība, kas skaidri nosaka, kā policistiem rīkoties šādos gadījumos, piemēram, noteikt pienākumu prasīt namīpašniekiem vai izīrētājiem uzrādīt īres līgumu vai tiesas spriedumu par izlikšanu.

Komisijas deputātu tikšanās ar I.Ķuzi paredzēta šodien.