KONFERENCES TIEŠRAIDE 23.AUGUSTĀ NO PLKST. 10.30 BŪS VĒROJAMA ŠEIT

KONFERENCES PROGRAMMA

23. augustā apritēs 75 gadi kopš divi totalitārie režīmi noziedzīgi sadalīja Eiropu divās daļās, noslēdzot Molotova – Ribentropa paktu. Tādējādi 23. augusts iezīmē dienu, ar kuru Eiropas tautas tika pakļautas okupācijai, kara noziegumiem un genocīdam, ko veica nacistiskā Vācija un Padomju Savienība.

Neskatoties uz to, ka šie noziegumi tika veikti salīdzinoši sen, to atskaņas un negatīvās sekas ir jaušamas vēl šodien. Ikviena valsts dažādās intensitātes pakāpēs mēģina darīt visu iespējamo, lai atrisinātu izaicinājumus, ko šie totalitārie režīmi ir radījuši gan valstiskajā līmenī, gan cilvēku apziņā un apkārtējās pasaules uztverē.

23. augusts nav tikai vēl viena svarīga diena vēsturē, tā ir simboliska diena šodienai un rītdienai, kas liek mums neaizmirst miljoniem upuru un kas atgādina mums būt modriem novērst jebkādus iedīgļus, kas varētu atkārtot tās šausmas, ko pieredzējušas Eiropas tautas lielvaru totalitāro režīmu dēļ. Lai to panāktu, ir nepieciešams informēt un izglītot sabiedrību par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem, kas veikti dažādu maldīgu ideoloģiju dēļ. Šīs ideoloģijas pamatojas uz pārprastu iedomību par kādas tautas vai sociālā slāņa pārākumu un tiesībām iznīcināt gan daļu savas tautas, gan kaimiņu tautas, lai īstenotu savus necilvēciskos ideoloģiskos mērķus. Ņemot vērā šos izaicinājumus, Eiropas Savienība ir secinājusi, ka ir nepieciešama kopīga rīcība, lai visas dalībvalstis vienlīdz izprastu dažādu totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus un to sekas mūsdienās.

Kā vienu no soļiem 2008. gadā Eiropas Parlaments pieņēma ļoti svarīgu deklarāciju, pasludinot 23. augustu par Eiropas piemiņas dienu staļinisma un nacisma upuriem. Deklarācijā atkārtoti uzsvērts, ka masu deportācijas, slepkavības un noziegumi, kas izdarīti saistībā ar agresiju staļinisma un nacisma režīmā, ir kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Deklarācijā atzīts, ka totalitāro režīmu ietekme un nozīme pilsoņiem bijušās komunistiskajās valstīs ir maz zināma pārējā Eiropā, tāpēc tika aicināts iniciēt totalitāro režīmu upuru atceres dienu, pieminot masu deportācijas un iznīcināšanas upurus, vienlaikus stiprinot demokrātijas principus, mieru un stabilitāti mūsu kontinentā, lai novērstu nacisma un staļinisma noziegumu atkārtošanos.

Kopš Eiropas Parlamenta deklarācijas pieņemšanas jau vairākus gadus pēc kārtas dažādās Eiropas Savienības valstīs ir notikušas konferences, kas veltītas Eiropas piemiņas dienai staļinisma un nacisma upuriem. Šogad 23. augustā šādu konferenci pirmo reizi organizē arī Latvija, veltot to Molotova - Ribentropa pakta 75 gadskārtai, lai aplūkotu totalitāro režīmu veikto noziegumu atskaņas mūsdienās un apspriestu nākotnes izaicinājumus. Galvenās konferences tēmas ir šādas:

• Totalitāro režīmu pastrādāto noziegumu sekas mūsdienās: upuri, okupācija un tā atbalss mūsdienu Eiropā
• Vēstures digitalizācija: vienotas informācijas telpas veidošana Eiropā
• Molotova – Ribentropa pakts un tā atbalss mūsdienu tiesību aktos

Konferences dalībnieki

Konferences namatēvs ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrs. Konferencē piedalīsies vairāku ES dalībvalstu tieslietu ministri, tostarp, Lietuvas, Rumānijas, Īrijas, Portugāles un citi ES dalībvalstu tieslietu ministriju pārstāvji.

Konferenci apmeklēs arī vairāki atzīti ārvalstu zinātnieki, piemēram, Džeims Šerrs – publicists, Krievijas un Eirāzijas programmas asociētais biedrs; Jorāns Lindblands – Eiropas Atceres un Sirdsapziņas platformas prezidents, kā arī minētās platformas izpilddirektore Nīle Vinkelmane. Konferences paneļdiskusijas vadīs Latvijas Okupācijas Muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. Tāpat konferencē savu dalību ir pieteikuši vairāki pašmāju organizāciju pārstāvji.