Tieslietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka katru gadu tiek rīkotas ap 7 tūkstošiem nekustamā īpašuma izsoļu. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai šajā procesā tiktu sasniegts izsoles mērķis – pēc iespējas ātrāk un par lielāku cenu realizēt parādnieka mantu, izsoles dalībniekiem savā starpā sacenšoties, lai no pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem segtu piedzinēja prasījumus un parādnieka parādus.

G.Bērziņš norāda uz divām zīmīgākajām problēmām, kas raksturīgas klātienes izsolēm. Pirmkārt, izsolāmā objekta vērtības mākslīga samazināšana - izsolē piedalās personas, kuras veic saskaņotas darbības, piedāvājot citiem dalībniekiem pirms izsoles par noteiktu samaksu atturēties no solīšanas. Otrkārt, neieinteresētu personu piedalīšanās izsolē, mākslīgi paaugstinot izsolāmā objekta vērtību un tādējādi radot šaubas par izsoles norises likumību un zvērinātu tiesu izpildītāju vai maksātnespējas administratoru godprātību.

Lai to novērstu, Tieslietu ministrija ierosina klātienē notiekošās kustamās un nekustamās mantas izsoles pārcelt uz elektronisko vidi, ievērojot Civilprocesa likumā noteikto normatīvo regulējumu. Tādējādi izmaiņas skartu tikai reģistrēšanos dalībai izsolē, solīšanas un solījumu pieņemšanu. Pārējā daļā saglabātos līdzšinējā Civilprocesa likumā paredzētā kārtība (īpašuma novērtēšana, izsoles izsludināšana, nosolītās summas samaksa, izsoles akta apstiprināšana u.c.). Izsoļu pārcelšana uz e-vidi arī nodrošinās iespēju tajās piedalīties personām neatkarīgi no viņu faktiskās atrašanās vietas, veicinot lielāku dalībnieku skaitu un ekonomējot dalības izmaksas.

G.Bērziņš: „Ārvalstu pieredze rāda, ka valstis pakāpeniski pāriet uz izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē, jo tā nodrošina godīgu konkurenci, vienkāršo izsoles procesu, padara to pieejamāku un ekonomiskāku, kā arī būtiski ierobežo tā saucamo izsoļu reiderismu. Esmu pārliecināts, ka e-izsoļu ieviešana liegs iespēju negodprātīgām personām savstarpēji sazināties un ietekmēt citus izsoles dalībniekus ar mērķi atturēties no solīšanas vai iegūt kādu materiālu labumu apmaiņā pret atteikšanos no solīšanas”.

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbā jau tiek izmantota centralizēta elektroniskā sistēma – Izpildu lietu reģistrs, savukārt maksātnespējas administratoriem tādas nav. Lai šo problēmu risinātu, Tieslietu ministrija piedāvā elektronisko izsoļu funkcijas integrēt Izpildu lietu reģistrā kā atsevišķu sistēmas moduli. Tas sastāvēs no e-izsoļu publiskā portāla un e-izsoļu slēgtās daļas, kurai piekļūt varēs tikai tiesu izpildītāji un administratori. Tādējādi plānots, ka e-izsoļu portāla izveide zvērinātiem tiesu izpildītājiem tiks uzsākta jau šogad, nodrošinot tā darbību no 2015.gada sākuma, bet nepieciešamo tehnisko risinājumu izstrādāšana atbilstošas sistēmas izveidošanai administratoriem sāksies 2015.gadā, bet strādāt ar to varēs, sākot ar nākamā gada otro pusi.

Tieslietu ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi rāda, ka elektroniskās izsoles veiksmīgi ieviestas un darbojas Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Armēnijā, Ungārijā, Čehijā un Krievijā.