Emocionālās diskusijās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne līdzīgi kā septembra sākumā notikušajā Tiesnešu konferencē norādīja uz to, ka pēdējo divu gadu laikā Saeimā saņemts īpaši daudz sūdzību un šīs sūdzības ienāk par tiesas procesu kā tādu. Viņa arī piebilda, ka sūdzībās tiek runāts par vieniem un tiem pašiem tiesnešiem, norādot, ka sūdzības galvenokārt ir par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu.

Čepāne runāja par vairākiem aktuāliem un sabiedrībā izskanējušiem jautājumiem. Deputāte atsaucās uz Satversmes tiesas pagājušajā gadā pieņemto blakus lēmumu vienā lietā, kurā bija runa par SIA "Ceturtā planēta" maksātnespējas procesu. Tiesa bija minējusi, ka tai radās šaubas par maksātnespējas procesa administratora un tiesneša rīcības tiesiskumu.

Andrejs Judins minēja, ka runa nav par to, cik daudz sūdzību ir ienākušas, bet problēma pastāv tajā, ka tiek norādīts uz sistēmas problēmu, un "neko nedarot, mēs ļoti riskējam". Deputāts piebilda, ka tā situācija, kas pašlaik tiek novērota, liek likumdevējam samazināt tiesas brīvību, likumus rakstot kā instrukcijas un viennozīmīgi definējot likumā ietvertās prasības un interpretāciju. Tomēr deputāts uzsvēra, ka viņš augsti vērtē tiesnešu darbu, taču jautājums ir par to, vai cilvēki uzticas tiesu varai.

"Ļoti daudz kas ir atkarīgs no Tieslietu padomes," bilda Judins.

Rīgas apgabaltiesas tiesnese Sandra Strence, runājot par grozījumiem Civilprocesa likumā attiecībā uz prasības nodrošinājumu goda un cieņas aizskāruma prasībās, norādīja, ka, piemēram, darba strīdos vai attiecībā uz izvarošanas upuriem šāds prasības nodrošinājums būtu vajadzīgs, bet tagad likumdevējs ir izslēdzis tā piemērošanas iespējas.

Tiesnese retoriski jautāja, kāpēc gan šie sūdzību iesniedzēji neizvēlas citus likumā noteiktos procesuālos līdzekļus problēmas atrisināšanai, piemēram, nevēršas Ģenerālprokuratūrā un nelūdz, lai konkrētos nolēmumus vēlreiz pārbauda.

Arī Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs uzdeva jautājumu, kur gan likumdevējs bija agrāk, proti, vai tiešām neredzēja šīs problēmas agrāk, nevis pirms vēlēšanām, jo tikai tagad parādījās grozījumi Civilprocesa likumā, grozījumi Kriminālprocesa likumā, uz ko Judins izteicās, ka darbs gan notiek visu laiku.

Paplašinot diskusijas tematiku, Tieslietu padomes sēdē klātesošie pievērsās arī jautājumam par Rīgas apgabaltiesas nolēmumu atcelt Jūrmalas pilsētas tiesas spriedumu bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica krimināllietā, kur apsūdzēts arī bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs un kādreizējais pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.

Strence Judinam norādīja, ka viņu kā tiesnesi aizskāra vārdi, ka Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses skatīja un pieņēma nolēmumus citās lietās ar nodomu, jo tiesnešiem ir tik ļoti daudz skatāmo lietu, norādot arī uz lietu kategorijām, kurām likumdevējs noteicis termiņu sēdes nozīmēšanai un izskatīšanai. "Neviens tiesnesis nekad mūžā apzināti savu nolēmumu miskastē nemetīs - tādu tiesnešu nav," rezumēja bijusī apgabaltiesas priekšsēdētāja.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone minēja, ka šajā konkrētajā lietā nevar vēl nevar teikt, ka ir bijis tīšs pārkāpums, kamēr nav pārbaudīti visi apstākļi, tomēr tiesa pieņēma blakus lēmumu un pārbaude tiks veikta.

Tāpat sēdē izskanēja atziņa, ka tiesnešus uztrauc nepārtraukti likumu grozījumi, kā arī fakts, ka nevar uzlikt tiesām par pienākumu spriest tiesu, kā arī uzraudzīt un kontrolēt.