Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma kategoriski noraida izteiktos pieņēmumus. „Esmu rīkojusies tiesiski un valsts interesēs. Būšu atvērta Ģenerālprokuratūras jautājumiem, ja tādi radīsies, jo sabiedrībai jāzina profesionāls tiesībsargājošās iestādes lēmums. Kategoriski noliedzu, ka es vai valdības ministri „šķietami" vai "iespējams" būtu iespaidojuši Valsts kanceleju. Es lūdzu prokuratūru pēc iespējas ātri un padziļināti izpētīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas "atklājumus" un informēt sabiedrību par rezultātiem."

„Pēc izskanējušajiem publiskajiem paziņojumiem esam atkārtoti pārbaudījuši valdības sēdes protokola pierakstus un audio ierakstus. Audio ierakstā skaidri atspoguļota lēmuma pieņemšanas gaita – gan pirms tam notikušās diskusijas, gan pats lēmuma pieņemšanas brīdis. Lēmuma pieņemšanas procesā ministriem bija starplaiks, kam netiek veikts audio ieraksts. Nav saprotams, kā radies šāds komisijas secinājums, jo par šiem faktiem nav pieprasīti atkārtoti audio ieraksti un citi materiāli, kā arī par to netika jautāts Valsts kancelejas pārstāvim komisijas sēdēs,” saka Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.

Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija sēdes protokollēmumu papildina ar roku rakstīta piezīme, kas veikta pēc protokola nosūtīšanas visām ministrijām, kad no vienas ministrijas tika saņemts pamatots iebildums par neprecizitāti, fiksējot institūciju amatpersonu klātbūtnes laiku jautājuma izskatīšanā. Papildinātais protokollēmums tika atkārtoti nosūtīts visiem adresātiem.

Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija sēdes protokollēmums, gan arī sēdes audio ieraksts ir ierobežotas pieejamības informācija, un tā statuss nav mainīts.