Pēdējo divu gadu laikā ir bijuši vairāki mēģinājumi reformēt maksātnespējas sistēmu. Lai gan ir izdarīti grozījumi likumos, problēmas joprojām dominē. To rezultātā ekonomika piedzīvo milzīgus zaudējumus. Tādēļ uzņēmēji turpina paust bažas par uzticamību maksātnespējas sistēmai un cieši seko reformu gaitai.

Viens no konferencē apspriestajiem jautājumiem bija nodrošināto kreditoru vidējais prasījumu atgūšanas rādītājs Latvijā (42%), kas ievērojami atpaliek no OECD valstu rādītāja (72%). Nenodrošināto kreditoru prasību atgūšanas līmenis, kuru skaitā ir arī Valsts ieņēmumu dienests, pēdējo 7 gadu laikā bija zem 2%, kas arī atpaliek no starptautiskajiem rādītājiem.

Uzaicinātie eksperti izvērtēja kā maksātnespējas process tiek pārraudzīts un kā to pilnveidot.

Diskusijā piedalījās šādi eksperti:

• Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs;
• Kaspars Novicāns, Latvijas sertificētu maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks;
• Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks;
• Ilze Znotiņa, "Deloitte Latvia" juridiskās prakses vadītāja, Ārvalstu Investoru padomes Latvijā maksātnespējas darba grupas vadītāja.

Diskusiju vadīja Ivars Slokenbergs, Klavins Ellex vecākais konsultants un Ārvalstu Investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Tieslietu ministrs savā uzrunā uzsvēra, ka ministrija turpina pilnveidot maksātnespējas sistēmu, tostarp kopīga maksātnespējas administratoru saraksta ieviešana, lai nodrošinātu maksātnespējas gadījumu piešķiršanu administratoriem izlases veidā, kā arī izsoļu reiderisma novēršana ar elektroniskas izsoļu sistēmas ieviešanu, kas tiks īstenots no 2016.gada 1.janvāra. Tieslietu ministrija ir ieviesusi arī vairākus pasākumus, lai novērstu ļaunprātīgu maksātnespējas izmantošanu: pārsūdzības tiesības maksātnespējas procesos, maksātnespējas administratoru interešu konfliktu novēršana un cīņa ar fiktīvajiem kreditoriem.

Latvijas sertificētu maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Novicāns skaidroja, kā tiek vērtēta administratoru profesionālā atbilstība un minēja konkrētus priekšlikumus sistēmas uzlabošanai. Starp galvenajām problēmām, ar kurām saskaras administratori, viņš minēja novēlotus maksātnespējas procesa pieteikumus, slēptus aktīvus, neefektīvu uzraudzību, nepilnīgu valdes locekļu atbildību un pretrunīgu tiesu praksi.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dimitrijs Trofimovs izklāstīja galvenās problēmas ekonomisko noziegumu izmeklēšanā, starp kurām aktuālākās ir nepieciešamība paaugstināt izmeklētāju profesionalitāti un kompetenci, kā arī resursu trūkums.

"Deloitte Latvia" juridiskās prakses vadītāja un Ārvalstu Investoru padomes Latvijā maksātnespējas darba grupas vadītāja Ilze Znotiņa, minēja galvenos šogad valdībai sniegtos priekšlikumus, kuri ir norādīti jaunākajā ĀIPL viedokļa ziņojumā. Viņa minēja, ka maksātnespējas sistēmai jābalstās uz tādām vērtībām kā paredzamība, godprātīga attieksme, caurskatāmība, ātrums un maksimāla līdzekļu atgūšana. Taču nepilnības likuma piemērošanas praksē rada problēmas: trūkst sistēmas uzraudzības un maksātnespējas efektivitātes izvērtēšanas, maksātnespējas process ir radījis valstij lielus ekonomiskos zaudējumus, kreditoru līdzekļu atgūšanas rādītājs ir krietni zem starptautiskā, nedarbojas sistēma, kas savlaicīgi identificētu un novērstu maksātnespējas ļaunprātīgu izmantošanu, ir daudz novēlotu maksātnespējas procesa pieteikumu, visām kopā radot nopietnu risku un ekonomiskos zaudējumus nākotnē, ja šāda sistēma netiks izveidota. Viņa sacīja: “No ļaunprātīgas maksātnespējas sistēmas izmantošanas cietēji ir visi, tādēļ ekonomisko noziegumu apkarošanai ir jābūt valdības darba kārtībā kā augstas prioritātes jautājumam, vienlīdz nozīmīga ir arī plaša sabiedrības informēšana."

Pasākuma laikā tika prezentēti indikatīvas aptaujas par uzticību maksātnespējas sistēmai rezultāti. 83% no 187 aptaujātajiem atzina, ka valsts nespēj efektīvi aizsargāt viņu likumīgās intereses maksātnespējas gadījumā, savukārt 84% uzskatīja, ka praksē maksātnespējas procesi nav caurskatāmi un godīgi un viņiem ir zema uzticība maksātnespējas procesu vadīšanā un uzraudzībā iesaistītajām institūcijām. Vislielākā uzticība tika izteikta tieši tiesām (4,6 punkti no 10). Viszemākā uzticība tika izteikta Valsts policijai un prokuratūrai (3,1 punkta no 10). Savukārt maksātnespējas administratori un Valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” abi kopā tika novērtēti ar 3,7 punktiem no 10.

Uz papildu jautājumu šī gada aptaujā Amerikas un Norvēģijas tirdzniecības palātu un Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedri par to, vai Maksātnespējas likums sasniedz savu mērķi veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, 70% no aptaujātajiem atbildēja noliedzoši.

Respondenti rosināja veikt dažādus uzlabojumus maksātnespējas sistēmā, piemēram, saukt pie atbildības korumpētus maksātnespējas administratorus, ieviest stingrāku kontroles funkciju, pilnībā nomainīt visus esošos maksātnespējas administratorus un veikt kardinālas reformas visā maksātnespējas sistēmā. Daudzi respondenti atzina, ka likuma izmaiņas nav nesušas gaidītos uzlabojumus. Joprojām viena no lielākajām problēmām saistīta ar likuma piemērošanu, nevis nepilnībām likumdošanā. Aptaujas rezultāti ir pieejami šeit.

Pasākuma video ir pieejams aplūkot šeit.

AmCham perspektīva ir diskusiju cikls par aktuāliem ekonomiskiem, juridiskiem un sociāliem jautājumiem, piedaloties augsta līmeņa amatpersonām un ekspertiem. Apmeklētāju vidū ir Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti, mācībspēki, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts amatpersonas un diplomāti.