Konferencē uzmanība galvenokārt tika pievērsta ārvalstīs ar lielu ārzemnieku skaitu ieslodzījuma vietās pastāvošajai radikalizācijas izplatībai ieslodzījuma vietās, jo ieslodzījuma vietas var būt labvēlīga augsne radikalizācijas ideju izplatībai. Eiropas Savienības dienaskārtībā pašlaik ir jautājums par preventīvu pasākumu iedzīvināšanu radikalizācijas novēršanai un pretradikalizācijas programmu izstrādi.

Latvijas ieskatā, ieslodzījuma vietas var būt radikalizācijas riska zonas, tāpat ir jāpievērš uzmanība probācijas klientiem. Latvijas ieslodzījuma vietās šobrīd ir relatīvi maz ārvalstnieku (1,8% no ieslodzīto skaita 2014.gadā), kas rada zemus radikalizācijas riskus pretstatā citām Eiropas valstīm, kur ieslodzījuma vietās ir līdz pat 60% ārvalstnieku.

Lai arī mūsu valstī radikalizācijas jautājums pašreiz nav aktuāls, Latvija ir iesaistījusies Eiropas Padomes darbā pie rekomendāciju par radikālisma novēršanu cietumu un probācijas darbinieku informēšanai izstrādi. Rekomendācijas palīdzēs proaktīvi sagatavoties situācijai, ja arī Latvijā radīsies nepieciešamība strādāt ar radikāliem ieslodzītajiem vai probācijas klientiem. Tāpat Latvija kopš 2011.gada piedalās Eiropas Ekspertu sadarbības tīklā radikalizācijas atpazīšanai RAN (Radicalisation Awareness Network), kas sniedz atbalstu praktiķiem un veicina labās prakses apmaiņu.

Latvijā pašlaik Krimināllikums paredz atbildību par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, terorismu, sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Sods par šiem nodarījumiem ir naudas sods, piespiedu darbs, probācijas uzraudzība un pat cietumsods (līdz 10 gadiem brīvības atņemšanas).

Konferences secinājumi tiks prezentēti Tieslietu un iekšlietu Padomē šī gada decembrī.