Ministru prezidente Laimdota Straujuma aicināja ministrijas 3 mēnešu laikā izstrādāt priekšlikumus konkrētiem pasākumiem bērnu aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību.

Padomi aicināja sasaukt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šī gada 14.septembrī, lai veicinātu visu iesaistīto institūciju sadarbību un vienotos par turpmāko atbildības sadalījumu plānu bērnu aizsardzībā pret dzimumnoziegumiem īstenošanā.

Sēdes pirmajā daļā tieslietu ministrs iepazīstināja ar Tieslietu ministrijas darbu krimināltiesiskā regulējuma pilnveidē attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgo dzimumneaizskaramību. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredz līdz pieciem gadiem (pašlaik tas ir no viena līdz trim gadiem) pagarināt probācijas uzraudzības piemērošanas termiņu dzimumnoziedziniekiem. Grozījumi paredz probācijas uzraudzību piemērot kā obligātu papildsodu par visiem noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgo dzimumneaizskaramību. Savukārt noziegumus, kas līdz šim tika klasificēti kā mazāk smagi noziegumi līdz ar grozījumu izdarīšanu paredzēts klasificēt kā smagus, tādējādi neziņošana arī par šiem noziegumiem būs krimināli sodāma. Grozījumi Krimināllikumā arī noteic, ka gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņu aprēķinās no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, proti, 20 gadi no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, ja noziegums bijis vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai 30 gadi no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu,  ja izdarīts noziegums, par kuru var piespriest mūža ieslodzījumu. Grozījumi 2015.gada 22.oktobrī Saeimā pieņemti otrajā lasījumā.

Sēdes otrajā daļā tika pārrunāti Tieslietu ministrijas priekšlikumi valdības rīcības virzieniem bērnu aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību. Dzintars Rasnačs uzsvēra visu iesaistīto ministriju un citu institūciju sadarbības un saskaņotu darbību nepieciešamību šādu noziegumu apkarošanā un prevencijā, jo, ministraprāt, pašlaik notiek cīņa ar sekām.

Tieslietu ministrijas ieskatā turpmākajām darbībām līdztekus esošajiem sodu politikas pilnveidošanas pasākumiem jābūt vērstām vairākos virzienos:

• informācijas aprites pilnveidē starp iesaistītajām institūcijām (ārstniecības iestādēm jāinformē vietējo bāriņtiesu un sociālo dienestu par dzimumnoziegumiem pret bērnu, kā arī jāuzlabo iesaistīto institūciju informācijas ieguve no Sodu reģistra, lai netiktu pieļauti gadījumi, kad ar bērniem strādā personas, kas iepriekš bijušas iesaistītas šādos noziegumos);
• iesaistīto institūciju darbinieku apmācībā, proti, pilnveidot speciālistu apmācību izglītības iestādēs, bāriņtiesu, tiesu, prokuratūras, policijas darbinieku zināšanas;
• bērnu pirmsskolas iestādēs un pamatskolās apmācību turpināšanā un attīstīšanā.

Tāpat Tieslietu ministrija ierosina Iekšlietu ministrijai izvērtēt iespēju izveidot specializētu struktūrvienību, kas izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, kuros iesaistīti nepilngadīgie. 

Noziedzības novēršanas padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, tās sastāvā ir tieslietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, labklājības ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, valsts kontrolieris, Latvijas Bankas prezidents, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs.