6. Novembris 2015 12:52
Jaunumi
Uzņēmumu reģistrs apstrīd Datu valsts inspekcijas lēmumu par soda piemērošanu

Iepriekš presē izskanēja informācija, ka Datu valsts inspekcija (Inspekcija) Uzņēmumu reģistra (Reģistrs) atbildīgajai amatpersonai piemērojusi sodu par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Inspekcija norādīja, ka iespējamais atbildīgais ir pārzinis, kas šajā gadījumā ir Reģistrs, proti, kas nodeva datus trešajām personām - atkalizmantotājiem. Reģistrs nepiekrīt un apstrīd Inspekcijas lēmumu.

Reģistrs personu datus nav ievietojis brīvi pieejamās publiskās datubāzes, vai savādāk publiskojis. Uz līguma pamata visi reģistrācijas lietās esošie dokumenti (arī Policijas lēmums, kurš saturēja personas datus) tiek nodoti atkalizmantošanai četrām privātām kapitālsabiedrībām. Jānorāda, ka atkalizmantotāji nav uzskatāmi par tādām pašām trešajām personām kā ikviena privātpersona, kas, iesniedzot pieprasījumu, saņem informāciju no Reģistra. Attiecībā uz Reģistra rīcībā esošo atkalizmantošanā nododamo informāciju un šīs informācijas atkalizmantotājiem ir specifisks normatīvo aktu regulējums. Visi datu izplatītāji ir reģistrējuši datu apstrādi Inspekcijā, un atbild par datu apstrādi atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Jāuzsver, ka minētie uzņēmumi ir kompetenti nozares spēlētāji, kas ir uzņēmušies nopietnus pienākumus, veicot saņemtās informācijas apstrādi. Šie uzņēmumi Reģistra datiem dod pievienoto vērtību, radot unikālus pakalpojumus. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgū pastāv četri šādi uzņēmumi, tad acīmredzot to pakalpojumi ir pieprasīti un sabiedrībai noderīgi un nepieciešami.

Jāvērš uzmanība, ka Reģistrs, uzsākot šādu, praksi jau 2011.gadā ir informējis Inspekciju par to, ka personu dati tiks nodoti atkalizmantotājiem. Tad Inspekcija nebija aizliegusi personu datu nodošanu. Vēl jo vairāk Inspekcija teikusi, ka datu apstrāde ir atļauta, ja pastāv tiesiskais pamats datu apstrādei, tādējādi faktiski ļaujot veikt datu nodošanu. Balstoties uz Inspekcijas viedokli arī tika izveidots regulējums datu apstrādei, proti, tiesiskais pamats. Šobrīd MK noteikumi nepārprotami, tiešā tekstā paredz reģistrācijas lietās esošu dokumentu nodošanu atkalizmantošanai. Līdz ar to nav saprotami Inspekcijas secinājumi, ka dati Reģistrā tiek apstrādāti bez tiesiskā pamata, jo sevišķi, uzliktais sods amatpersonai par it kā nelikumīgām darbībām ar datiem.

Inspekcija vairākus gadus akceptēja šādas sistēmas pastāvēšanu, bet šobrīd demonstrē iestādei pirms tam neraksturīgu centīgumu, kas vairāk atgādina haotisku rīkošanos un vēlmi par katru cenu sodīt tieši Reģistru, nevis izprast problēmas cēloni un to novērst. Tā vietā Inspekcijai būtu jāiesaistās regulējuma uzlabošanā nevis jāsoda ierēdņi, kas ir izpildījuši normatīvajā regulējumā ietverto mehānismu datu nodošanā.

Reģistra ieskatā būtu vērtējama arī pārējo iesaistīto personu iespējamā atbildība, jo iespējamais kaitējums privātpersonas interesēm uz savu personas datu aizsardzību radās vairāku datu pārziņu (Valsts policija, Reģistrs, datu izplatītāji, iesaistītā fiziskā persona) veikto darbību rezultātā. Ir jāvērtē, kā dati no krimināllietas materiāliem nonāca twitter. Katrs, kura rīcībā nonāk konkrētie dati, tie turpmāk jāizmanto atbilstoši normatīvajam regulējumam. Pašlaik, pēc Inspekcijas rīcības, secināms, ka vainīgais ir atrasts, un pārējie datu apritē iesaistīti var darīt ar šiem datiem, ko vēlās. Arī ievietot sociālajos tīklos un atbildība par to nedraud.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere norāda: “Piemērotajam sodam nepiekrītu. Faktiski Inspekcija ir sodījusi ierēdni par likuma ievērošanu. Varam diskutēt, vai šis likums ir pareizs un veikt tajā izmaiņas, bet tas parasti notiek, iestādēm sadarbojoties nevis sodot. Nenoliedzami problēma pastāv, jo informācija tomēr nokļuva sociālajos tīklos. Tāpēc jāanalizē, vai ir nepieciešams samazināt atkalizmantotājiem nododamās informācijas apjomu, vai arī risinājumi ir citur. Katrā gadījumā nevajadzētu pārsteigties ar secinājumiem, jo atkalizmantošanas mehānisms ir veiksmīgi darbojies vairākus gadus. Vienlaikus šajā situācijā arī atkalizmantotājiem ir jāpārvērtē savas datu apstrādes procedūras, jo tiklīdz dati nonāk viņu rīcībā, ar tiem ir jādarbojas atbilstoši normatīvajam regulējumam.”

Jāatgādina, ka Reģistrs ir iestāde, kas uztur publiskus reģistrus – visi dati un dokumenti, kas nonāk iestādes uzturētajos reģistros, ir paredzēti publiskošanai. Tāds ir Reģistra pastāvēšanas mērķis – vākt datus un izplatīt tos, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības vides drošību. Līdz ar to personām, kuras sniedz datus un dokumentus Reģistram, ir jārēķinās, ka tie, pamatojoties uz likumā noteikto, ir pieejami publiskā reģistrā.

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 181 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties