Ministru kabineta 30. augusta sēdē atbalstīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas pastiprina patērētāja tiesību aizsardzību darījumos, kas tiek veikti ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, vai gadījumos, kad tiek slēgts tā saucamais distances līgums, izmantojot distances saziņas līdzekļus (tīmeklis, tālrunis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons utt.).
MK noteikumu mērķis ir nodrošināt efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību, nosakot prasības distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas. Tajos detalizēti atrunāta pirms līguma noslēgšanas patērētājam sniedzamā informācija, līgumos ietveramā informācija, kā arī definētas atteikuma tiesības. Vienlaikus regulējums paredz, kādos gadījumos patērētājs nevar izmantot atteikuma tiesības, piemēram, prece tiek izgatavota pēc patērētāja norādījumiem, ātri bojājas, preci, kuru veselības vai higiēnas dēļ nevar atdot atpakaļ.
Šodien apstiprinātie grozījumi MK noteikumos precizē to noteikumu daļu, kas paredz izņēmumus, uz ko neattiecas noteikumi – finanšu pakalpojumiem, līgumiem, ko sagatavojis notārs, tiesu izpildītājs vai tam pielīdzināma valsts amatpersona, kā arī azartspēlēm, izlozēm vai loterijām. Minētie izņēmumi ir noteikti, jo katru minēto nozari regulē speciālie normatīvie akti, kuros ir paredzētas daudz detalizētāks prasības.
Vienlaikus precizēta līgumos norādāmā informācija par precēm vai pakalpojumiem, kas attiecas uz paredzamajām izmaksām. Piemēram, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir pienākums informēt patērētāju par to, ka atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā patērētājam būs jāsedz ar preces atpakaļ atdošanu saistītās izmaksas, ja šādas izmaksas ir paredzētas.
MK noteikumos precizēts arī atteikuma tiesību aprēķināšanas termiņš. Ja līguma priekšmets ietver gan preces pārdošanu, gan pakalpojuma sniegšanu, tad atteikuma tiesību termiņš jāskaita šādi:
- ja tiek iegādāta prece – no dienas, kad patērētājs ir ieguvusi preci valdījumā;
- ja vienā pasūtījumā tiek pasūtītas vairākas preces, kuras piegādā atsevišķi – no dienas, kad patērētājs ir ieguvusi valdījumā pēdējo preci;
- ja tiek piegādāta prece, kas sastāv no vairākām partijām vai daļām – no dienas, kad patērētājs ir ieguvusi valdījumā preces pēdējo partiju vai daļu;
- līgumiem par regulāru preču piegādi – no dienas, kad patērētājs ir ieguvusi valdījumā pirmo preci.
Vienlaikus MK noteikumos noteikts, ka atteikumu tiesības nav izmantojamas, ja prece tiek izgatavota pēc patērētāja norādījumiem vai prece ir nepārprotami personalizēta. Savukārt, ja prece ir izgatavota iepriekš un, piemēram, tikai salikta kopā pēc patērētāja norādījumiem (piemēram, mēbeles, saliekamā māja), tad šādos gadījumos patērētājs ir tiesīgs izmantot atteikuma tiesības.
Detalizēti ar apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr.255 "Noteikumi par distances līgumu" un grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr.254 “Noteikumi par līgumu, kas noslēgts ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas” var iepazītie Ministru kabineta tīmekļa vietnē.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.