Pētījuma novitāte 

Zane Sedlova savā promocijas darbā veikusi tiesību aizsardzības līdzekļu vispusīgu un salīdzinošu analīzi, identificējusi to piemērošanas kritērijus un izvērtējusi šo līdzekļu darbotiesspēju Latvijas tiesību sistēmā situācijā, kad pēdējās instances tiesa neizpilda Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. panta trešajā daļā noteikto pienākumu. Autores ieskatā pētījums ir nozīmīgs ne vien teorijā, bet arī praksē. Z. Sedlovas izstrādātais promocijas darbs var kļūt par būtisku informācijas avotu ne tikai tiesu varas pārstāvjiem, bet arī ikvienam indivīdam vai uzņēmumam Latvijā, kas savu tiesību aizsardzībai vērsies tiesā lietā, kas nomināli var skart Eiropas Savienības tiesību spēkā esamības vai interpretācijas jautājumus.

Pētījuma nozīme

Z. Sedlova pauž cerību, ka “promocijas darbā paustās atziņas veicinās tiesiskās domas attīstību un efektivizēs prejudiciālā nolēmuma procedūras piemērošanu un izpratni Latvijā, raugoties gan no indivīda kā tiesvedības dalībnieka, gan no tiesas kā tiesību normu piemērotāja perspektīvas. Pētījumā iekļautajām atziņām var būt arī praktiska nozīme likumdevēja turpmākajā darbā, jo īpaši, konstitucionālās uzraudzības un valsts atbildības prasības kontekstā”.

Visbeidzot autore atzīmē, ka promocijas darbs ir “izmantojams arī akadēmiskiem nolūkiem, izglītojot topošos un esošos tiesību zinātņu speciālistus par prejudiciālā nolēmuma procedūru un, jo īpaši, tiesisko aizsardzību Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. panta trešās daļas neizpildes gadījumā”.

Pētījuma galvenā būtība

Savā pētījumā zinātniskā grāda pretendente vispārīgi aktualizē prejudiciālā nolēmuma procedūras piemērošanas nozīmi, kā arī tiesvedības dalībnieku iespējas šīs procedūras ietvaros. Autore skaidro, ka “darba mērķis ir apzināt un detalizēti analizēt iespējamos tiesību aizsardzības līdzekļus nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī jautājuma prejudiciālā nolēmuma pieņemšanai neuzdošanas gadījumā”. Attiecīgi Z. Sedlova veikusi prejudiciālā nolēmuma jēdziena vispārīgā skaidrojuma, saturiskā tvēruma un terminoloģijas analīzi, aplūkojusi prejudiciālā nolēmuma procedūras vēsturisko izcelšanos, vērtējusi Cilfit kritērijus un to piemērošanu Augstākās tiesas praksē, kā arī analizējusi pārkāpuma procedūru, konstitucionālo uzraudzību, pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai un valsts atbildības prasību kā tiesību aizsardzības līdzekļus prejudiciālā jautājuma neuzdošanas gadījumā. Tāpat autore izvērtējusi katra analizētā tiesību aizsardzības līdzekļa darbotiesspēju un piemērošanas priekšnoteikumus Latvijas tiesību sistēmā.

Zinātniskā grāda pretendentes darbu recenzējusi LU Juridiskās fakultātes asociētā profesore Dr.iur. Annija Kārkliņa, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Dr.iur. Ineta Ziemele un Getingenes Universitātes Vācijā (University of Göttingen) profesors Dr.iur. Tomass Šmits.

Promocijas darba aizstāvēšana notiks LU Juridiskās zinātnes nozares valststiesību, starptautisko tiesību, tiesību teorijas un vēstures, un policijas tiesību apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē. Sēde ieplānota 2017. gada 7. aprīlī, pl. 10.00 Juridiskās fakultātes tiesas zālē (8. auditorija, 2. stāvā).

Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes bibliotēkā: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).