Ministru kabineta komiteja jūnija sākumā nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" daļu, kas saistīta ar ģenerālvienošanos jeb darba koplīgumu nozarē vai teritorijā. Ministrijai tika uzdots precizēt likumprojektu un iesniegt to izskatīšanai valdības sēdē, ko tā arī izdarīja.

Grozījumi paredz noteikt, ka gan atsevišķam darba devējam, gan darba devējiem, kas apvienojušies, ja ir atbilstošs pilnvarojums, vai arī to paredz organizācijas statūti, ir iespēja pievienoties jau noslēgtam ģenerālvienošanās dokumentam. "Tādejādi tiek dota iespēja ikvienam darba devējam pievienoties jau noslēgtajam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā un attiecināt tajā ietvertās normas uz uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem," skaidro LM.

Vienlaikus ar grozījumiem plānots noteikt, ka koplīgumu nozarē vai teritorijā slēdz darbinieku arodbiedrība vai darbinieku arodbiedrību apvienība, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu.

Pēc LM paustā, patlaban noteikts, ka darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības noslēgta ģenerālvienošanās ir saistoša šīs organizācijas vai organizāciju apvienības biedriem. Likumprojekts paredz, ka šāds pienākums ir attiecināms arī uz darba devēju organizācijas vai organizāciju apvienības biedriem, kas vēlāk ir pievienojušies šai ģenerālvienošanās.

Vienlaikus, lai veicinātu tiesisko noteiktību, Darba likumā tiek noteikts, ka to, vai ģenerālvienošanos noslēgušie darba devēju puses pārstāvji nodarbina 50% darbinieku vai arī viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, noteiks atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem. Līdz šim datu avots likumā nebija norādīts, līdz ar to pamatā katras nozares sociālajiem partneriem bija jāpierāda noteikto kritēriju izpilde ar savā rīcībā esošo informāciju, skaidro LM.

Papildus tiek samazināts arī viena no kritērijiem apmērs. Ja iepriekš tika paredzēts, ka ģenerālvienošanās var kļūt saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem, ja darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50% darbinieku vai viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 60% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, ar šiem grozījumiem tiek piedāvāts samazināt otro šajā pantā minēto kritēriju. Līdz ar to turpmāk, lai ģenerālvienošanās kļūtu saistoša visiem nozares darba devējiem, ja ģenerālvienošanos noslēgušo darba devēju, darba devēju grupas, darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības, tajā skaitā arī darba devēju, kas pievienojušies jau noslēgtai ģenerālvienošanās, kādā nozarē atbilstoši CSP datiem preču apgrozījums vai pakalpojumu apmēram jābūt vairāk nekā 50% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma.

Patlaban Darba likums paredz, ka gadījumā, ja tiek noslēgta vispārsaistoša ģenerālvienošanās, tad tā attiecībā uz visiem nozarē esošajiem darba devējiem stājas spēkā dienā, kad tiek publicēta laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Lai dotu iespēju tiem darba devējiem, kas nebija iesaistījušies ģenerālvienošanās noslēgšanā vai nepievienojās tai vēlāk, pienācīgi sagatavoties jauno saistību izpildei, likumprojektā tiek paredzēts, ka turpmāk vispārsaistošā ģenerālvienošanās stājas spēkā ne ātrāk kā trīs mēnešu laikā no dienas, kad tā tiek publicēta "Latvijas Vēstnesī".

Savukārt pārējie jautājumi, tostarp saistībā ar grozījumiem, kas precīzāk reglamentē darba devēja tiesības, atstādināšanas laiku, piemaksu apmēra samazināšanu, piemaksām par virsstundu darbu, arodbiedrības biedra atbrīvošanu un citiem, tiks diskutēti Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē.

Grozījumus "Darba likumā" vēl skatīs Saeimā.