Vaicāts, kas notiks, ja šodienas diskusijā ar ģimenes ārstiem vairāk tiks izceltas juridiskas streika nianses, nevis jautājums par protestu pēc būtības, premjers sacīja, ka tādā gadījumā viņam būs grūti palīdzēt. "Neesmu šodien lēmis par to - ir vai nav streiks, ar to lai nodarbojas juristi," sacīja M. Kučinskis.

Arī veselības ministre Anda Čakša intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka par streika niansēm ir jādiskutē juristiem. Vienlaikus līdz šim neviens jurists viņai neesot teicis, ka šis streiks ir attiecināms uz Streika likumu, drīzāk te ir jautājums par publisku līgumu. Norādīta, ka pastāv tiesības vērsties tiesā, lai atzītu šo streiku par nelikumīgu, A. Čakša minēja, ka to vēl var paspēt.

Ministre gan cer, ka šodien tikšanās laikā ar ģimenes ārstiem izdosies panākt kādu vienošanos. Viņa pieļauj, ka pēc tās daļa ģimenes ārstu varētu beigt streikot. Viņas piedāvājums būtu no šīs situācijas pāriet uz diskusijām darba grupā, uz nopietnām diskusijām par to, kas ir jāmaina, lai rezultāti veselības aprūpē mainītos. "Šobrīd šajā diskusijā ir sajūta - vai nu jūs piekrītat mums, vai nekāda taisnība nepastāvēs," teica ministre.

Kā vēstīts, neskatoties uz to, ka aizritējusi jau trešā ģimenes ārstu streika diena, Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nav pilnīgas informācijas par visiem streikojošajiem ārstiem. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) nesteidzas ar sarakstu iesniegšanu dienestam, baidoties no "izrēķināšanās" ar streikotājiem.

LĢĀA pārstāve advokāte Solvita Olsena iepriekš paudusi: ja NVD garantēs, ka streikotājiem netiks radītas negatīvas sekas, kā arī ja izdosies vienoties par Streika likuma interpretāciju, tad LĢĀA ir gatava runāt par turpmāko rīcību situācijas atrisināšanai. "Mums ir svarīgi vienoties par vienotu likuma izpratni un vienotu likuma normu piemērošanu, ko mēģināsim ar NVD sasniegt," teica S. Olsena.

"Kas mūs ļoti uztrauc - valstij ir jāgarantē streikotājiem aizsardzība. Tas, ko šodien redzam - Valsts darba inspekcija, kurai ir jāaizstāv darbinieki, ir atteikusies to darīt. Tātad streikotājiem netiek nodrošināta likumā noteiktā aizsardzība. Ja šāda veida ietekmēšana turpinās un aizsardzība nav iespējama, tad tas būtiski apdraud streiku. Mums jāmeklē līdzekļi, kādā veidā pasargāt ārstus, kuri tiešām no valsts varas baidās, jo valsts vara neievēro Satversmē noteiktās tiesības. Izpētot dokumentus pirms streika, mēs noskaidrojām, ka ārstiem ir tiesības streikot," norādīja S. Olsena.

Valsts darba inspekcijā aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka tā šo streiku neuzrauga, jo tas nav klasisks streiks, kurā iesaistīts darba devējs un darbinieks, bet gan ārsti, kuriem ir privātprakses. Līdz ar to šo konkrēto gadījumu inspekcija neuzrauga.

Arī premjers, atbildot uz LĢĀA vēstuli, ir norādījis, ka Streika likuma 1. panta 3. punkts nosaka: streiks ir kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi. Premjers vērsa asociācijas uzmanību uz to, ka šajā gadījumā ģimenes ārsti nav ne ministrijas, ne citas valsts iestādes darbinieki, līdz ar to Streika likumā noteiktās normas nav attiecināmas uz šo situāciju.

M. Kučinskis uzsvēra, ka veselības nozare ir viena no valdības un valsts prioritātēm, tāpēc viņš vēlas ar nozari diskutēt par visiem būtiskajiem ar veselības nozari saistītajiem jautājumiem. Abas ģimenes ārstu asociācijas ir piekritušas šodien tikties ar M. Kučinski.