Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs norāda: "Tiesneša algai ir jābūt noteiktai, paredzamai un tiesneša pienākumiem atbilstošai, garantējot tiesu varas neatkarības principu tiesiskā valstī. Par Satversmes tiesai atbilstošāku būtu atzīstams tāds tiesnešu atalgojuma modelis, kas rada vismazāko iespējamo izpildvaras vai likumdevējvaras ietekmi vai iespējas to ietekmēt, pastāvīgi pielāgojas izmaiņām valsts ekonomiskajā situācijā un neprasa periodiskus grozījumus normatīvajos aktos".

Lai gan Satversmes tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi apstrīdētās normas par spēkā neesošām tikai no 2019. gada 1. janvāra, jau šobrīd Saeimā atrodas Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", ar kuru paredzētas konceptuālas izmaiņas tiesnešu atlīdzības noteikšanas kārtībā jau no 2018. gada 1. janvāra. Saeimā iesniegtais projekts paredz, ka tiesneša vidējā darba samaksa nosakāma saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu. TM ieskatā šāds risinājums, kas pēc būtības nenoteic ne atlīdzības apmēru, ne kārtību, kādā tas nosakāms, nebūtu atbilstošs tiem standartiem, kas attiecībā uz tiesnešu atlīdzību izriet no Latvijas Republikas Satversmes 83. pantā nostiprinātā tiesnešu neatkarības principa. Ievērojot minēto, TM apliecina gatavību iesniegt nepieciešamos priekšlikumus Saeimā esošā likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" 2. lasījumu, tādējādi nodrošinot no Latvijas Republikas Satversmes izrietošajām tiesu varas neatkarības un tiesnešu finansiālās drošības prasībām atbilstošu tiesnešu atlīdzības sistēmu.

Tieslietu padome (TP) vairākkārtīgi ir vērsusi uzmanību, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktā tiesnešu atalgojuma sasaiste ar noteiktas kategorijas ierēdņu atalgojumu nav sevi attaisnojusi un nav uzskatāma par vienotiem principiem atbilstošu, kā arī samērīgu. TM ilgstoša darba rezultātā virzījusi priekšlikumus, lai šo situāciju atrisinātu, ņemot vērā visu iesaistīto pušu viedokļus.  Jau 2015. gadā tika izveidota ekspertu darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt Latvijas Republikas Satversmes standartiem atbilstošu tiesnešu atlīdzības modeli.

Saņemot arī TP atbalstu izstrādātajam risinājumam, TM sagatavoja nepieciešamos likuma grozījumus un iesniedza tos izskatīšanai Ministru kabinetā, paredzot ieviest konceptuālu atlīdzības sistēmas reformu, atsaistot tiesnešu mēnešalgu no 12. mēnešalgu grupas (valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja vidējā darba samaksa) maksimālā apmēra un piesaistot to vidējai darba samaksai valstī ar noteiktu koeficientu. Likumprojektā tika paredzēts, ka minētais risinājums ieviešams pakāpeniski triju gadu laikā, proti, 2018. gadā izmaksājama vidējā darba samaksa 70 procentu apmērā, 2019. gadā – 85 procentu apmērā no likumā noteiktās vidējās darba samaksas, bet 2020. gadā sasniedzot 100%.

Arī Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-31-01 atzinusi, ka tiesnešu atlīdzības faktiskās vērtības aizsardzība var tikt nodrošināta, likumdevējam izveidojot tādu tiesnešu atlīdzības sistēmu, kas tiesneša atlīdzības faktisko apmēru padara atkarīgu no ekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo ekonomisko situāciju valstī. (..) Tāda bija, piemēram, tiesnešu atlīdzības sistēma, kas darbojās līdz 2010. gada 31. decembrim un kas paredzēja tiesneša vidējās darba samaksas apmēra piesaisti vidējai darba samaksai valstī. To Satversmes tiesa atzina par atbilstošu Satversmes 83. pantam.

TM iesniegtais likumprojekts ir kompromiss, kas panākts garās diskusijās un saistīts arī ar TP kā koleģiālas institūcijas, kas piedalās tiesu sistēmas politikas izstrādē un pārstāv tiesu varas intereses kopumā, piekāpšanos jautājumā par atalgojumam piemērojamo koeficientu.

Papildus norādāms, ka 2018. gadā plānotajām tiesnešu atlīdzības izmaiņām valsts budžetā ir paredzēts nepieciešamais finansējums.