1. Decembris 2017 14:51
Jaunumi
Tieslietu ministrijas konference “Komerctiesības un mākslīgais intelekts”

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti 24. novembrī rīkoja konferenci “Komerctiesības un mākslīgais intelekts: qou vadis?”.

Atklājot konferenci, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina norādīja, ka konferencē uzstāsies valsts pārvaldes un privātā sektora pārstāvji un tiks pārstāvēts arī akadēmiskais viedoklis, kā arī pieteica galvenās tēzes, par kurām tiks diskutēts:  Latvijas esošo attīstības pakāpi elektronisko risinājumu kontekstā var skatīt saistībā ar OECD pētījumu par datu atkalizmantošanu dažādās valstīs;  jau šobrīd vērojama tendence, ka papīru nomaina digitālie (elektroniskie) dokumenti; cilvēka pienākumu izpildē tam pievienojas mākslīgais intelekts; automatizācijas risks, kā to vērtē šobrīd, dažādās profesijās atšķiras;  viens robots varot aizstāt septiņus cilvēkus; komerclikumā iecerēts pilnveidot digitālo risinājumu izmantošanas pieļaujamību, piemēram, akcionāru balsojumi elektroniskajā vidē;  ir tendence cilvēku arvien vairāk klasificēt kā datu subjektu; vienmēr jārēķinās ar drošības apdraudējumu, tajā skaitā neapzinātu; normatīvais regulējums jāveido tā, lai tas būtu tehnoloģiski neitrāls.

 

Uzņēmumu reģistrācija digitālajā laikmetā

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra (UR) valsts galvenās notāres Gunas Paideres sagatavoto statistiku reģistrēšanai 40 % pieteikumu tiek iesniegti elektroniski, to UR veicina, nosakot arvien mazākus pieejamos apkalpošanas laikus klātienē, palielinot attālinātas pieteikšanās jeb pašapkalpošanās izmantošanu.

Pievēršoties jautājumam par digitalizāciju, UR darbā pretstatot tehnoloģiju kā palīgu vai aizvietotāju, izskanēja tēze, ka dažos aspektos tehnoloģijas var aizstāt valsts notārus, bet galvenokārt tās ir labs un neaizstājams palīgs.

Raugoties nākotnē, mērķis ir standartizēt un automatizēt UR pakalpojumus, veicinot pašapkalpošanos. 2018. gada aprīlī plānots ieviest pašapkalpošanās portālu, kā arī virzīties uz datu atvēršanu (informācija bez personas datiem būtu bez maksas). Mākslīgais intelekts uzsāks klientu konsultēšanu pārskatāmā nākotnē, bet jau 2020. gadā plānots, ka klātienes apkalpošanas UR nebūs.

 

Korporatīvo (biznesa) juristu skatījums

Divas no prezentācijām sniedza privātā sektora pārstāvji –“Swedbank” juridiskās pārvaldes daļas vadītājs Ivars Dimants un “AirBaltic” viceprezidents juridiskajos jautājumos Imants Jansons. Atšķirībā no publiskā sektora, kur prioritāte ir valsts tautsaimniecības attīstībai, privātajā sektorā dzinējs digitalizēšanai ir uzņēmuma vadītājs, kura iniciatīva un tālāka ieinteresētība ir svarīgākais faktors. No korporatīvās vides tiek uzsvērts cilvēka faktors, jo katrs cilvēks ir jāiemāca un jāpieradina lietot tehnoloģijas.

Iezīmējot bankas juristu darba sfēru, I. Dimants norādīja, ka šobrīd bankas juristam nav jāpārzina tikai kreditēšanas process un parādu piedziņa, bet ir jābūt zinošam arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas un personu datu jautājumos, kā arī elektroniskajos risinājumos.

Bankas komercdarbības forma un aktivitātes regulētajās jomās izvirza augstākas prasības pārvaldības jautājumos, kas sevī ietver formalitāšu kārtošanu. Vairākos aspektos korporatīvā pārvaldība uzņēmumiem, kas nav regulētajā tirgū, ir salīdzināma ar kredītiestādēm, taču “parastajiem” uzņēmumiem birokrātiskā procedūra atzīstama par salīdzinoši mazāku šķērsli. Bankās, kur ir vairāk nekā viens akcionārs, var runāt par informācijas atklāšanas aspektiem. I. Dimants minēja, ka dokumentēšana ir viens no galvenajiem jautājumiem ikdienas darba kārtībā. Kā pilnībā neatbildēts jautājums norādīts komiteju, valdes, padomes un citu procesu iespējamā arhīvu elektronizēšana. Tikmēr neregulētajā sektorā progress notiek, sākot no papīra dokumentācijas samazināšanas uz pilnīgu dokumentu apriti elektroniski, automatizējot procesus, izmantojot standarta specializētas elektroniskās platformas. Tas nodrošina katram padomes un valdes loceklim personalizētu pieeju platformai, vienlaikus ļaujot nodrošināt komercnoslēpuma aizsardzību un citas prasības.

Prezentācijā tika uzsvērta satura prioritāte pār formu, kur pārmaiņās esoša uzņēmuma gadījumā cilvēki kā noteicēji uzņēmuma pārveidē un vadībā nebūtu aizstājami ar robotiem. Korporatīvo pārvaldību var ietekmēt tehnoloģijas progress, un regulatori tiem seko, tomēr vēsturiski tie ir skandāli (audita krāpšanās), kas spiež uzraugus rīkoties un pilnveidot normatīvos aktus. Saistībā ar bankas produktu digitalizāciju pirmais jautājums attiecināts uz internetbanku, kas šobrīd jau nozīmē pakalpojumu piedāvāšanu integrētā veidā ciešā sadarbībā ar tirgotājiem. Savukārt tirgotāju ieskatā norādīts, ka uzņēmuma iekšienē ieviesta elektroniska vīzēšana paātrina darba procesu, kā arī ļauj automatizēti konstatēt kādas iespējami aizliedzošas pazīmes klātbūtni (piemēram, sadarbības partnera atrašanos sankciju režīmiem pakļautā valstī vai teritorijā).

Padomi, ko valsts pārvaldei sniegtu privātā sektora pārstāvji, varētu tikt rezumēti ar iespējamiem risinājumiem – viena atbildīgā par digitalizācijas politiku valstī iecelšana (tajā skaitā pašvaldībām, novēršot sadrumstalotību), informācijas apmaiņa starp valsts institūcijām (vienkāršota izziņu iegūšana), pieeja valsts datubāzēm likumā noteikto funkciju izpildei, attālināta identifikācija sadarbībā ar fiziskajām personām un jaunu komersantu reģistrēšanai, plašāka e-dokumentu funkcionalitāte, dažādu valstiski atzītu identifikācijas līdzekļu izmantošana. Tika norādīts arī uz izaicinājumiem elektroniskā dokumenta parakstīšanā, ja vismaz viens no parakstītājiem to nevar izdarīt elektroniski.

Uzdodot jautājumus par mākslīgā intelekta pārskatāmību un uzticamību korporatīvajā pārvaldībā un ko tas spēs dot, nākotne tiek prognozēta gudro līgumu izskatā, kā arī līgumu izskatīšanas nodošanā mākslīgajam intelektam (sevišķi – tehniskajā jomā ar vairākām standartizētām pozīcijām, kur ziņojumu iesniegšana līgumā noteikto prasību izpildei var notikt bez cilvēka klātbūtnes).

 

Digitālā valūta (satura risks) un elektronisko risinājumu riski

Latvijas Universitātes Rektora biroja vadītājas, UNIDROIT Vadības padomes locekles Baibas Brokas prezentācija bija veltīta digitālajai valūtai, pievēršoties tās saturiskai analīzei. Tāpat viņa runāja par tehnoloģiskās drošības jautājumiem, kas kļūst aktuāli, izmantojot elektroniskos risinājumus.

Atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 22. oktobra spriedumu lietā C-264/14, viņa norādīja, ka juridiskajā klasifikācijā bitcoin būtu uzskatāms par līgumisku maksāšanas līdzekli. Runājot par digitālās valūtas galvenajām pazīmēm, tika norādīts, kā digitālā valūta ir tās izgudrotāju izdots un kontrolēts digitāls maksājuma līdzeklis, kuram nav tieša regulējuma normatīvajos aktos, stingri noteikta seguma, bet kuru ir akceptējuši noteiktas virtuālas savienības locekļi. Digitālās valūtas tiesiskā daba var tikt skatīta kontekstā ar naudas, finanšu instrumenta vai finanšu līdzekļa definīciju, kur digitālā nauda ir apmaināma pret konvencionālu naudu. Gan nauda, gan digitālā valūta ir aizstājama lieta, tomēr digitālā valūta ir bezķermeniska lieta (tiesība). Digitālās valūtas raksturojuma aspekti tika aplūkoti gan no juridiskās, gan praktiskās puses.

Savukārt CERT.LV informācijas tehnoloģiju drošības eksperts Gints Mālkalnietis, pievēršoties elektronisko risinājumu formālajai drošībai, vērsta uzmanība uz to, ka Igaunijā pastāv uzskats, ka e-pārvaldība valstī rada divus procentus no IKP. Neraugoties uz šo digitalizācijas panākumu, tika runāts par Igaunijas ID kartes sistēmā konstatētajiem drošības riskiem, kuru novēršanai Igaunijas valdībai nācies pieņemt ārkārtas lēmumus un meklēt risinājumus, kuru izmaksas varētu sasniegt vairākus miljonus eiro. Vairākas valstis ir apturējušas ar ID karšu lietošanu saistītos elektroniskos procesus, tādējādi izvairoties no Igaunijas problēmas, tomēr to nerisinot. Stāstot par tradicionāliem uzbrukumu mērķiem – naudu un informāciju, starp populārākajām metodēm minēts elektroniskais pasts – esošais RFC 821 standarts izstrādāts 1982. gadā, tomēr arī mūsdienās lietotāji neizprot juridisko nozīmi atšķirībai starp e-pastu un e-dokumentu (kurš tomēr, kā redzams no Igaunijas piemēra, arī nav pilnīgs).

Konferences noslēgumā bija diskusija, kurā piedalījās trīs zvērināti advokāti un viens tiesnesis, no dažādiem aspektiem aplūkojot vairākus prezentācijās izteiktos apgalvojumus un tēzes. Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis, zvērināts advokāts Māris Vainovskis uzsvēra, ka mākslīgais intelekts ir izmantojams lēmuma sagatavošanai un informācijas apkopošanai, savukārt tiesību piemērošana ir un būs cilvēku kompetence. Iespējamais ceļš līdz mašīnas apmācīšanai, lai patiešām varētu runāt par taisnīga rezultāta sasniegšanu, varētu būt ļoti garš. Zvērināts advokāts Lauris Liepa jurista darbu pamatā novērtēja kā juridiskā siloģisma piemērošanu jeb formālās loģikas izmantošanu (mašīnas darbības pamats). Diskusijas gaitā tika apspriesti sarežģītākie gadījumi (formālās loģikas trūkumi, tiesību tālākveidošana) ar saliktiem faktu un tiesību sastāviem, kur tiesneša cilvēciskais skatījums nebūtu aizstājams un mašīnu iepriekšēja ieprogrammēšana daudzos gadījumos nonāktu pretstatā ētikai.

Augstākās tiesas tiesnesis Aigars Strupišs norādīja, ka jānodala datu apstrādes algoritma un patiesa mākslīgā intelekta jēdzieni, uzsverot intelekta patstāvīgumu pretstatā esošo ierīču standarta darbībai, izvirzot priekšplānā atbildības jautājumus par izvēli gan algoritma veidošanā, gan cilvēku ikdienas lēmumos. Ētiski un juridiski pamatotas atbildes ir iespējams atrast daudzu kāzusu risinājumos, piemēram, labticīga ieguvēja aizsardzībai pretstatā īpašumu zaudējušā sākotnējā īpašnieka interešu aizsardzībai. Izšķiršanās par labu vienam vai otram risinājumam, arī zvērināta advokāta Aivara Lošmaņa ieskatā, atzīta par vienu no izaicinošākajiem elementiem gan jurista darbā, gan vispār. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka tehnoloģijas kā palīgs nenoliedzami ir nepieciešamas un progress ir gan vēlams, gan tiek gaidīts. A. Lošmanis prognozēja, ka pēc 200 līdz 300 gadiem varētu runāt par reālāku cilvēka aizstāšanu.

Plaša diskusija ar konkrētiem un detalizēti iztirzātiem piemēriem izvērsās par iespēju veidot tehnoloģiski neitrālu normatīvo regulējumu. Esošā normatīvā regulējuma ietvaros diskusijas dalībnieki mēģināja ievietot gan digitālo valūtu bitcoin, gan arī diskutēja par piemēru ar mākslīgā intelekta iecelšanu uzņēmuma vadībā, visvairāk pieskaroties jautājumam par valdes locekļu atbildības aspektiem, ja šis mākslīgais intelekts pieņemtu kādu lēmumu vai piedalītos balsošanā (gan valdes locekļu atbildība, vadoties no mākslīgā intelekta sniegtā padoma, gan hipotētiskā situācija, ja pats mākslīgais intelekts būtu valdes loceklis).

Konferences videoieraksts ir pieejams Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes YouTube kanālā.

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 206 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties