Kāpēc tiek īstenota tiesu teritoriālā reforma?

Tiesu teritoriālā reforma tiek īstenota, lai risinātu ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītus problēmjautājumus kā, piemēram, nevienmērīga tiesu noslodze un atšķirīgs tiesvedības ilgums viena veida lietās, mazā tiesnešu skaita dēļ apgrūtinātā vai neiespējamā tiesnešu specializācija un lietu sadales nejaušības nodrošināšana.

Kādas tiesas tiks reorganizētas 2018. gadā?

2017. gada 12. jūnijā Tieslietu padome apstiprināja rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas plānus, kas paredz vienas tiesas apgabala ietvaros apvienot vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu.

No 15.janvāra tiks reorganizēta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, pievienojot to Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

No 1. februāra reorganizēs Talsu rajona tiesu un tās sastāvā esošo zemesgrāmatu nodaļu, Kuldīgas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Saldus rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, kā arī Ventspils tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, pievienojot tās Liepājas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai, mainot tiesas nosaukumu – Kurzemes rajona tiesa un Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa.

No 15. februāra reorganizēs Alūksnes rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Gulbenes rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Madonas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Cēsu rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Limbažu rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, kā arī Valkas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, pievienojot tās Valmieras rajona tiesai un tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai, mainot tiesas nosaukumu – Vidzemes rajona tiesa un Vidzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa.

No 1. marta reorganizēs Tukuma rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Dobeles rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Bauskas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Aizkraukles rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Jēkabpils rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Ogres rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, pievienojot tās Jelgavas tiesai un tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai, mainot tiesas nosaukumu uz Zemgales rajona tiesa un Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa.

Kā tiesu teritoriālā reforma ietekmēs iedzīvotājus un tiesu pieejamību?

Jaunā apvienotā tiesa turpina un turpināsies darboties līdzšinējo tiesu atrašanās vietās. Iedzīvotāji dokumentus iesniegt tiesā varēs jebkurā no tiesas atrašanās vietām. Tiesu teritoriālā reforma skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši.

Kādi ir tiesu teritoriālās reformas rezultāti, salīdzinot ar 2015. gadu, kad tika uzsākta tiesu teritoriālā reforma?

1. Starp vismazāk un visvairāk noslogoto reorganizācijā iesaistīto tiesu 2014. gadā saņemto lietu skaits uz tiesnesi atšķīrās trīs reizes, bet reformu īstenošanas rezultātā, 2017. gadā noslodzes atšķirības samazinās, pārsvarā sasniedz vidējos rādītājus.

     2. Pieaug ieplānoto videokonferenču skaits, tādējādi ietaupot resursus un sekmējot ātrāku lietu izskatīšanu, jo procesā iesaistītās personas tiesas sēdē var piedalīties attālināti.

     3. Izlīdzinās zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē esošo lietu skaits uz vienu tiesnesi mēnesī.

4. Iespēja nodrošināt tiesnešu specializāciju un nejaušības principa vienlaicīgu ievērošanu lietu sadalē. Mazināti riski, kad atstatīšanas vai noraidīšanas gadījumā, tiek ierobežots nejaušības princips lietas sadalē.

Kad tiesu teritoriālā reforma tiks pabeigta?

Tiesu teritoriālā reforma tiek īstenota jau no 2015. gada un tā tiks pabeigta 2018. gada 1. martā. Noslēdzot reformu, Latvijā būs 9 rajona (pilsētas) tiesas un 7 rajona pilsētu tiesu zemesgrāmatu nodaļas, proti, to skaits būs samazinājies par 74%.