Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka Tieslietu padomes pilnvaru paplašināšana ir būtisks tiesu varas neatkarības elements. Tāpēc šie Saeimas pieņemtie grozījumi ir nozīmīgs solis tiesu varas neatkarības stiprināšanā.

Viens no demokrātiskas un tiesiskas valsts iekārtas pamatprincipiem ir varas dalīšanas princips, kas garantē līdzsvaru un savstarpēju kontroli starp trīs varas atzariem – likumdevēja varu, izpildvaru un tiesu varu. Ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" tiek mazināta izpildvaras un likumdevējvaras iesaiste, turpmāk tiesu varas pārstāvju rokās tiks koncentrēta būtisku jautājumu izlemšana gan tiesnešu karjeras virzības jautājumos, gan tiesneša amata kandidātu atlases un eksaminācijas kārtības noteikšanā. Vienlaikus tas uzliek Tieslietu padomei arī lielāku atbildību, atzīst Dz. Rasnačs.

Lai mazinātu izpildvaras un likumdevējvaras ietekmi, Tieslietu padomes kompetencē tiek nodota rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšana un atbrīvošana no amata, kā arī tiesneša pārcelšana uz vakanto tiesneša amatu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā.

Aicināts komentēt ierobežojumu vienai un tai pašai personai būt par tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, tieslietu ministrs minēja, ka Saeimas plenārsēdē visprecīzāk konkrēto situāciju raksturoja Saeimas deputāti Gaidis Bērziņš, Inese Lībiņa-Egnere un Gunārs Kūtris.

Ministrs uzsver, ka tiesu teritoriālās reformas īstenošanā iesaistītos tiesu priekšsēdētājus šī ierobežojošā norma skars tikai 2020. gadā, kad Tieslietu padomei būs jālemj par trīs jaunu tiesu priekšsēdetāju iecelšanu amatā. Savukārt 2021. gadā – divu un 2022. gadā – vēl divu jaunu tiesas priekšsēdētāju iecelšanu.

Ar grozījumiem Tieslietu padomes kompetencē tiek nodota arī rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšana.

Turpmāk Tieslietu padome apstiprinās tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku mācību programmas saturu pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai tieslietu ministra priekšlikuma, tādējādi īstenojot mērķtiecīgu tiesu sistēmā strādājošo kompetenču pilnveidi.

Ar grozījumiem nostiprināts, ka Tieslietu padomes darbu koordinē Tieslietu padomes sekretariāts, kas ir Augstākās tiesas struktūrvienība.

Vienlaikus tiek precizēti nosacījumi personām, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātiem, proti, precizējot likumā „Par tiesu varu” noteikto nosacījumu atbilstoši Kriminālprocesa likumā ietvertajai terminoloģijai, paredzot, ka par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas, pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem.

Likumprojektā paredzēti arī citi būtiski grozījumi. Ar likumprojekta anotāciju iespējams iepazīties ŠEIT.

Papildu informācija:

2016. gada 24. maijā Valsts prezidenta izveidotā Tiesiskās vides pilnveides komisija rosinājusi paplašināt Tieslietu padomes kompetences tiesu varas jautājumos un lemšanā par tiesnešu karjeras jautājumiem, mazinot izpildvaras un likumdevējvaras ietekmi šajos jautājumos.

Arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) eksperti Latvijas IV kārtas ziņojumā norādīja, ka ir nepieciešams nodrošināt, lai atbildību par tiesnešu iecelšanu un karjeru (ieskaitot atkārtotu iecelšanu un virzīšanu) uzņemtos tiesu vara, kas ir būtisks faktors Latvijas tiesu varas neatkarības uzlabošanā un aizsardzībā.