Trešdien, 28. februārī, Eiropas Savienības Padome atkārtoti iecēla Egilu Levitu Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesneša amatā.
Sveicot Tieslietu ministrijas un Ministra kabineta izvirzītā Egila Levita iecelšanu EST tiesneša amatā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka Egils Levits ir sniedzis būtisku ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā – EST tiesneša pilnvaru laikā viņš cieši sadarbojas arī ar Latvijas tiesību zinātniekiem, tiesu varas pārstāvjiem un tiesībpolitikas veidotājiem. Ministrs atzīmē arī Egila Levita ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā un valstiskuma stiprināšanā, viņš bija viens no 1990. gada 4. maija Deklarācijas koncepcijas autoriem, piedalījies Satversmes darbības atjaunošanā un attīstībā, kā arī bija Satversmes ievada pamatautors.
Egils Levits EST tiesneša amatā darbojas kopš 2004. gada, bet līdz tam darbojies kā tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Egils Levits ir beidzis Hamburgas universitātes Juridisko fakultāti un tās pašas universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu. Aktīvi darbojies un strādājis Latvijas tiesību sistēmas veidošanā, kā arī izstrādājis vairāk nekā 130 zinātniskas publikācijas par Latvijas valststiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību, tiesību reformas, Eiropas tiesību jautājumiem. Dibinājis un darbojies kā redakcijas padomes priekšsedētāja biedrs juridiskajā žurnālā “Likums un Tiesības”.
2017. gada 26. septembrī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas virzīto rosinājumu atkārtoti EST tiesneša amatam virzīt Egila Levita kandidatūru.
EST sastāvā ir viens tiesnesis no katras dalībvalsts un vienpadsmit ģenerāladvokāti. Tiesnešus un ģenerāladvokātus EST ieceļ uz sešu gadu pilnvaru laiku, un viņus amatā var iecelt atkārtoti.
EST tiesnešus un ģenerāladvokātus savstarpēji vienojoties, ieceļ dalībvalstu valdības pēc apspriešanās ar komisiju, kas izveidota, lai izvērtētu kandidātu piemērotību attiecīgo pienākumu pildīšanai. Viņus izraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst tiesnešu augstāko amatu prasībām savās attiecīgajās valstīs, vai kuras ir juristi ar atzītu kompetenci.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.