Pētījuma novitāte 

Visā pasaulē pieaug laulību skaits, kuras savā starpā noslēgušas personas ar atšķirīgu pilsonību un pastāvīgo dzīvesvietu. Lai gan šādu pārrobežu laulību noslēgšana un šķiršana noris arī Latvijā, šeit konkrētais jautājums pētīts ļoti maz. Promocijas darba autore pauž cerību aizpildīt robu Latvijas tiesību zinātnē un piedāvāt unikālus risinājumus no nacionālajām un Eiropas Savienības starptautiskajām privāttiesībām izrietošiem un praksē sastopamiem sarežģījumiem attiecībā uz pārrobežu saderināšanos, laulības noslēgšanu, šķiršanu, laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām.

Pētījuma galvenā būtība

„Pārrobežu laulības gadījumā saduras iesaistīto valstu nacionālās ģimenes tiesību normas. Tā kā normas būtiski atšķiras, to savstarpējo kolīziju risināšanai katra valsts izstrādā savas starptautisko privāttiesību normas. Arī šīs normas dažādās valstīs atšķiras un to piemērošana katrā valstī var novest pie cita rezultāta,” skaidro Līga Stikāne. Autores promocijas darbā definēti Latvijas nacionālo starptautisko privāttiesību normu problēmjautājumi attiecībā uz pārrobežu saderināšanos, pārrobežu laulības noslēgšanu un pārrobežu laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām un ES starptautisko privāttiesību normu attiecībā uz pārrobežu laulības šķiršanu un izteikti konkrēti un argumentēti priekšlikumi gan Latvijas nacionālo starptautisko privāttiesību normu, gan ES starptautisko privāttiesību normu pilnveidei.

Pētījuma nozīme

„Mūsdienu migrācijas apstākļos valsts nacionālajām starptautisko privāttiesību normām vajadzētu būt atvērtām pārrobežu laulību noslēgšanai un atzīšanai. Pašreizējā Latvijas starptautisko privāttiesību regulējumā ir nostiprināts izteikts teritorialitātes princips, kas var apgrūtināt pārrobežu laulību noslēgšanu un atzīšanu,” stāsta L. Stikāne. Autores ieskatā šo regulējumu nepieciešams grozīt un padarīt pārrobežu laulību noslēgšanai un atzīšanai draudzīgāku.

„Jāapzinās, ka laulība ne vienmēr ir veiksmīga un dažādu iemeslu dēļ daļu laulību šķir. Tā kā neskaidrības par personas ģimenes stāvokli var traucēt realizēt vienu no četrām ES iekšējā tirgus pamatbrīvībām – personu pārvietošanos, ES ietvaros pieņemtas divas regulas, kas satur unificētas starptautisko privāttiesību normas attiecībā uz pārrobežu laulības šķiršanu un kuru mērķis ir atvieglot sarežģīto laulības šķiršanas procesu tiem ES pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri noslēguši pārrobežu laulību. Gan Briseles II bis regula, gan Romas III regula ir sarežģītu kompromisu rezultāts un to padziļināta analīze un piemērošana praksē gadu gaitā ir atklājusi dažādus to trūkumus. Uzskatu, ka šos abus tiesību aktus būtu nepieciešams pilnveidot,” pauž autore.

L. Stikānes izteiktie priekšlikumi Latvijas nacionālā un ES tiesiskā regulējuma pilnveidei labvēlīgi ietekmētu tās personas, kuras vēlas noslēgt vai šķirt pārrobežu laulību, jo autores pētījumā piedāvātais tiesiskais regulējums ir plašāks un izsmeļošāks par šobrīd pastāvošo. Autore pauž cerību, ka veiktais pētījums un secinājumi būs noderīgi gan tiesnešiem, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem advokātiem, kuri savā ikdienas darbā risina no pārrobežu laulības izrietošus problēmjautājumus, gan arī jurisprudences studentiem, kuri studē starptautiskās privāttiesības.

Zinātniskā grāda pretendentes darbu recenzējis LU JF asociētais profesors Dr.iur. Jānis Kārkliņš, Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesors Dr.iur. Valērijs Reingolds un Belostokas Universitātes pasniedzējs Dr.iur. Pjotrs Fedorčuks (Piotr Fiedorczyk).

Promocijas darba aizstāvēšana notiks LU Juridiskās zinātnes nozares valststiesību, starptautisko tiesību, tiesību teorijas un vēstures, un policijas tiesību apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē. Sēde ieplānota 2018. gada 11. maijā plkst. 10.00 Juridiskās fakultātes tiesas zālē.

Promocijas darbs pieejams LU bibliotēkā: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija - Raiņa bulvārī 19, 203. telpā.