Valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā varēs lūgt persona, kas Satversmes tiesā iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, sakarā ar nepilnīgu tās pamatojumu vai pamatojuma trūkumu, lietu atteikusies ierosināt. Minētā modeļa pamatā ir ideja nodrošināt valsts garantētu juridisko palīdzību gadījumos, kad tā ir nepieciešama pēc būtības un ir pirmšķietami novērtēta lietas tālākā perspektīva.

Iesniegums par juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa beigām, kas noteikts konstitucionālās sūdzības iesniegšanai. Satversmes tiesas procesā valsts nodrošinās juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē.

Papildus likumprojekts paredz iespēju saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību arī personām, kas nav atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām, bet kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru. Šīm personām turpmāk būs pieejama  daļēji valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, kas nozīmē, ka personas valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt, veicot līdzmaksājumu. Līdzmaksājuma apmēru noteiks Ministru kabinets.

Daļēji valsts nodrošinātu juridisko palīdzību būs iespējams saņemt lietās par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu un lietās, kurās ir strīds, kas izriet no saistību tiesībām un kurās prasības summa pārsniedz 150 000 eiro. Norādāms, ka no 2019. gada 1. janvāra saskaņā ar grozījumiem Civilprocesa likumā minētās lietas tiesā ir tiesīgas vest personas pašas vai ar advokāta starpniecību.

Plānots, ka likums stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.