Latvijas pievienošanos Konvencijai valdība atbalstīja jau 2016. gada novembrī. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs to parakstīja 2017. gada 30. martā un šobrīd Tieslietu ministrija ir sagatavojusi nepieciešamās izmaiņas tiesiskajā regulējumā.

Dz. Rasnačs uzsver, ka kriminālatbildības pilnveidošana paplašinās iespējas apkarot ar nelikumīgi izņemtu cilvēku orgānu apriti saistītas darbības. "Pievienošanās Konvencijai uzlabos arī starptautisko sadarbību un informācijas apmaiņu krimināltiesiskajā jomā, lai starptautiskā līmenī efektīvi cīnītos pret cilvēku orgānu nelikumīgu tirdzniecību, kas ir viena no finansiāli nozīmīgākajām organizētās noziedzības formām un cieši saistīta ar cilvēku tirdzniecību", Konvencijas nozīmi akcentē ministrs.

Konvencijas mērķis ir novērst un apkarot cilvēku orgānu tirdzniecību, aizstāvēt cietušo tiesības un veicinot sadarbību valsts un starptautiskā līmenī cīņā pret cilvēku orgānu tirdzniecību, tādējādi, izstrādājot likumprojektu "Par Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību". Cita starpā tiek efektivizēta un sekmēta caurskatāmāka valstī izveidotās orgānu transplantācijas sistēma, nodrošinot pacientiem taisnīgu pieeju orgānu transplantācijas pakalpojumiem un aizliedzot peļņas vai citāda līdzvērtīga labuma gūšanas nolūkā reklamēt cilvēku orgānu nepieciešamību vai pieejamību u.c.

Savukārt ar grozījumiem likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" tiek skaidri definēts, kad un kā persona savas dzīves laikā var izteikt gribu par atļauju vai aizliegumu izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, kā arī ar grozījumiem tiek noteikts tuvāko piederīgo loks un to tiesības, noteikta kārtība ārstniecības iestādei, kad mirusī persona dzīves laikā nav reģistrējusi savu gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves. Papildus minētie likuma grozījumi paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra personas griba par rīcību ar miruša cilvēka ķermeni, audiem un orgāniem tiks ietverta "e-veselība" sistēmā (šobrīd informāciju par personas gribu par rīcību ar miruša cilvēka ķermeni, audiem un orgāniem ir iespējams fiksēt Iedzīvotāju reģistrā).

Grozījumi Krimināllikumā paredz paplašināt atbildību par audu vai orgānu nelikumīgu izmantošanu un atbildību par cilvēka audu vai orgānu donora vai recipienta vervēšanu orgānu nelikumīgai izņemšanai vai implantācijai.

Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai. Ar grozījumiem iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Papildu informācija:

Konvencija par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību tika atvērta parakstīšanai 2015. gada 25. martā. Konvencija ir viens no Eiropas Padomes jaunākajiem krimināltiesību instrumentiem. Līdz šim Konvenciju ir parakstījušas 23 valstis, no tām piecas arī ratificējušas. Konvencija ir spēkā no 2018. gada 1. marta.

Konvencija ir viens no Eiropas Padomes jaunākajiem krimināltiesību instrumentiem un paredz kriminalizēt tādus noziedzīgus nodarījumus kā nelikumīga cilvēka orgānu izņemšana, nelikumīgi izņemtu orgānu izmantošana implantācijai vai citiem mērķiem, vervēšana orgānu tirdzniecībai, sagatavošanās orgānu tirdzniecībai, nelikumīgi izņemtu orgānu saglabāšana, glabāšana, transportēšana, saņemšana, imports un eksports. Konvencija paredz arī atbildību par minēto noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu, kūdīšanu un mēģinājumu, jurisdikcijas noteikumus, juridisko personu atbildību un piemērojamās sankcijas. Papildus Konvencijā iekļauti arī noteikumi izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, starptautiskajai sadarbībai, cietušo un liecinieku aizsardzībai.