Augstākās tiesas organizētajā diskusijā par tiesnešu drosmi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docenta Edvīna Danovska vadībā diskutēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kā arī mācītājs ev-luteriskās baznīcas mācītājs Artis Eglītis un ārste psihoterapeite Gunta Andžāne.

Mācītājs Artis Eglītis uzsāka diskusiju, stāstot par tiesas un taisnīguma evolūciju no Zālamana laikiem līdz mūsdienām. Diskusiju turpināja Ivars Bičkovičs, uzsverot, ka tiesnešu drosmei un mugurkaulam ir dažādi aspekti – tiesnesim ir jābūt izlēmīgam, neatkarīgam, jāpastāv par savu viedokli. Tiesnesis nedrīkst pakļauties ārējai ietekmei, tāpat tiesnesim ir jābūt drosmīgam atteikties no kārdinājuma pieņemt dažādus prettiesiskus labumus. “Taisnīgas tiesas spriešana ietver nepieciešamību, atbildību tiesnesim būt drosmīgam savos lēmumos. Ikvienam lietas dalībniekam ir jābūt pārliecībai, ka viņa lietu skatīs absolūti neietekmējams, drosmīgs un objektīvs tiesnesis,” uzsvēra I. Bičkovičs.

Diskusijā tika skarts jautājums par to, ka tiesnesim, spriežot tiesu, ir jābūt drosmīgam nedomāt par pieņemto spriedumu iespējamo ažiotāžu masu medijos. Veronika Krūmiņa norādīja, ka ik pa laikam presē parādās ziņas par tiesu lietām, kuras tiek pasniegtas kā sensācija, bet žurnālists nav līdz galam iedziļinājies lietas saturā un apstākļos, piemēram, “mājas-kuģa” lietā. Aigars Strupišs norādīja, ka tiesu varas bieži vien negatīvais tēls presē saistīts ar to, ka jebkurā gadījumā viena puse tiesas prāvu zaudē, un pie preses ar sūdzību parasti vēršas tieši lietu zaudējusī puse. Tāpat problēmas bieži rodas tad, ja presē tiek atspoguļots tikai vienas puses viedoklis.

Edvīns Danovskis jautāja diskusijas dalībniekiem par to, vai Augstākās tiesas tiesnesim ir jābūt drosmīgam, lai pieņemtu lēmumu mainīt ierasto tiesu praksi – judikatūru. Aigars Strupišs piekrita, ka arī judikatūras maiņa prasa tiesnešu drosmi – dažādu lietu skatīšanas rezultātā uzkrājas pieredze un var skaidrāk redzēt kopējo ainu, līdz ar to vienā brīdī tiek sasniegts kritiskais punkts, kad tiesnesis redz, ka ir nepieciešams mainīt ierasto tiesu praksi. Civillietu departaments judikatūru pēdējos gados ir mainījis vairākos jautājumos, un departamenta priekšsēdētājs uzsvēra, ka tā ir normāla tiesību attīstības prakse, kas nav raksturīga tikai Latvijā, bet notiek visās demokrātiskās, tiesiskās valstīs, un Augstākajai tiesai ir jādomā par to, kā tās lēmumi ietekmēs tiesību sistēmu nākotnē.

Diskusijas otrajā daļā Augstākā tiesa organizēja “tautas tiesu” – tiesneši stāstīja trīs dažādas situācijas, kurās jāpieņem tiesas lēmums, un šoreiz lēmumus balsojot varēja pieņemt skatītāji. Analizējot “tautas tiesas” pieņemtos lēmumus, psihoterapeite Gunta Andžāne skaidroja, ka cilvēki ir sociālas būtnes, kuriem ir tendence sniegt vērtējumus, balstoties uz savu sirdsapziņu, un pieņemt maigākus lēmumus nekā noteikts likumā. Tiesneši aicināja klātesošos aizdomāties, kā jūtas tiesnesis, zinot, ka tiesa jāspriež pēc likuma, taču jūtot, ka ne vienmēr tas ir taisnīgi, respektīvi, cik tālu tiesiskums šobrīd ietver sevī balansu starp taisnīgumu un likumību. Diskusijas noslēgumā mācītājs Artis Eglītis novēlēja, lai tiesnešiem vienmēr izdodas sabalansēt to, ko saka sirds valoda, un to, ko saka likuma valoda, kā arī lietu dalībniekos iedarbināt dvēseles balsi – sirdsapziņu.

Diskusijas ierakstu var noskatīts “Latvijas Vēstneša” Facebook lapā.

Festivālā LAMPA Augstākā tiesa piedalījās pirmo reizi, un tās organizētā diskusija bija daļa no Tiesiskuma telts programmas, kas arī bija festivāla jaunums. “Latvijas Vēstneša” aicinātas, vairākas institūcijas rīkoja 12 diskusijas par tiesiskumu un tiesībām no visdažādākajiem skatupunktiem. Ar gandarījumu atzīstams, ka interese par tiesiskumu sabiedrībā ir liela, un diskusijas Tiesiskuma teltī bija plaši apmeklētas un ieinteresētas. Augstākās tiesas tiesneši piedalījās arī citās Tiesiskuma telts diskusijās.

Zvērinātu advokātu biroja “Fort” rīkotajā diskusijā “Informācijas atklātība publiskajā sektorā – kur esam un kurp ejam?” piedalījās Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Savukārt Administratīvo lietu departamenta tiesnese Rudīte Vīduša piedalījās Latvijas tiesnešu biedrības, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības un Tiesu administrācijas rīkotajā diskusijā “Tiesnesis. Vai atbildībai ir robežas?”.