Esošā valdība ir 21. valdība pēc kārtas, kuras deklarācijā par iecerēto darbību ir ticis ietverts jautājums par ieslodzījuma vietu infrastruktūras modernizēšanu un jaunas sodu izpildes politikas ieviešanu (skat. pievienoto kopsavilkumu un infografiku). Par jauna cietuma nepieciešamību tiek runāts jau vairāk nekā 12 gadus. Pa šo laiku īstenoti divi iepirkumi, un galu galā abas reizes valdība ir atlikusi cietuma būvniecību. Igaunija tikmēr ir pilnībā pabeigusi ieslodzījuma vietu reformu, slēdzot visus vecos 12 cietumus un uzbūvējot trīs jaunus cietumus – kopumā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā investējot vairāk nekā 208,8 miljonus eiro.

“Skumji, ka budžeta veidošanā vēsture atkārtojas. Atšķirībā no citām nozarēm mēs nelūdzām finansējumu kādas administratīvas ēkas būvniecībai, bet gan vairāk nekā 115 gadu vecu cietumu infrastruktūras sakārtošanai, kuras tehniskais stāvoklis pietuvojies kritiskajai robežai. Lēmums atlikt cietuma būvniecību tikai palielina nenoteiktību, kad jaunā cietuma projekts varētu tikt realizēts. Ja pirms nedēļas mēs runājām par trim līdz četriem gadiem, tad šodien mums jārunā jau vismaz par pieciem vai sešiem gadiem. Kas uzņemsies atbildību par sabiedrības un ieslodzījuma vietu personāla drošību šajā papildu termiņā?” uzsver Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

“Acīmredzot daļa no politiķiem diemžēl joprojām nav sapratuši, ka sakārtota ieslodzījuma vietu infrastruktūra ir preventīvs līdzeklis noziedzības mazināšanai. Proti, atkārtotu noziegumu mazināšanai. Vienlaikus varu paust gandarījumu, ka lai arī ne bez grūtībām un smagu sarunu rezultātā, mums izdevies panākt papildu līdzekļus Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm, Valsts probācijas dienesta darbinieku, kā arī tiesnešu palīgu un sekretāru atalgojumam,” piebilst J. Bordāns.

Esošās ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzturēšanā un ārkārtas remontiem vien 2014.–2018. gada periodā no valsts budžeta ir ieguldīti aptuveni 11 miljoni eiro, turklāt turpmākajos gados nolietotās un nepiemērotās infrastruktūras uzturēšana sabiedrības un personāla drošības garantēšanai prasīs arvien vairāk finanšu līdzekļu, kas nekādā mērā neveicina efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

“Nepieciešamība pēc jauna cietuma nav tikai viena ministra jautājums, bet gan visas valdības kopīgā atbildība. Ja ieslodzījuma vietā tiek nodrošināti atbilstoši resocializācijas apstākļi, tad valsts izbeidz apburto loku ar mūžīgi aprūpētajiem ieslodzītajiem, atgriežot tos sabiedrībā un darba tirgū,” uzsver Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece ģenerāle Ilona Spure.