“Tiesiskums nav iespējams bez efektīvi funkcionējošas tiesu varas,” norādīja Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Runājot par tiesu sistēmas efektivitāti, priekšsēdētājs akcentēja spriedumu un tiesas procesu kvalitāti, kā arī ārējos un iekšējos faktorus tiesu varas neatkarības nodrošināšanai.

Viņš aicināja tiesnešus uz spriedumu kvalitāti skatīties plašāk, ietverot tajā ne vien tekstu, bet arī procesu, kā pie sprieduma tiesa nonāk. Vai tas ir savlaicīgs un objektīvs, vai procesa laikā pusēm ir nostiprinājusies pārliecība par to, ka to argumenti ir uzklausīti un izsvērti, ka tiesas spriešana ir bijusi taisnīga. Arī procesa vadība un saskarsmes kultūra ir prasmes, kas ir absolūti nepieciešamas tiesneša darbā – norādīja I.Bičkovičs, aicinot tiesnešus būt drosmīgiem un redzīgiem un apzināties, ka katrs individuālais tiesas process ir daļa no sabiedrības viedokļa par tiesu sistēmu.

Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča uzruna

“Latvijā tiesu sistēma darbojas labi, un es domāju, ka kolēģi var būt lepni par to, ko mēs esam sasnieguši. Jo mēs esam sasnieguši no samērā zema līmeņa Eiropas Savienības vidējo līmeni. Taču ar to, protams, nepietiek, jo tiesu sistēmas reputāciju veido daži ļoti garie procesi,” uzrunājot Tiesnešu konferenci, sacīja Valsts presidents Egils Levits. Prezidents rosināja Tieslietu padomei izveidot komisiju, kas izskatītu desmit ilgākos procesus Latvijā un sniegtu secinājumus par problēmām – vai tās ir sistēmiskas problēmas jeb varbūt tiesnešu kvalifikācijas problēmas.

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna

Tiesnešu konferenci uzrunāja arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei (CEPEJ) prezidents Ramins Gurbanovs.

Par aktualitātēm tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā runāja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Māris Vīgants, atskatu Tiesnešu disciplinārkolēģijas vēsturē un attīstībā sniedza Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe. Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja Alla Šilova informēja par jauno Tiesnešu ētikas kodeksa projektu un aicināja tiesnešus izteikt priekšlikumus un vērtējumus par šo projektu.

Konference uzklausīja četrus Tieslietu padomes locekļu kandidātus no rajona (pilsētas) tiesām, par kuriem balsos elektroniski neklātienes konferencē 5. novembrī, lai ievēlētu vienu jaunu tiesnešu pārstāvi.

Tiesnešu konference pieņēma rezulūciju “Par tiesnešu un tiesu darbinieku atlīdzību”, kas tiks nosūtīta Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam.

Konferences otrā daļā norisinājās pa tiesību nozarēm – civiltiesībās, krimināltiesībās un administratīvajās tiesībās, darbu šajās sekcijās vadīja Augstākās tiesas attiecīgās nozares departaments.

Tiesnešu konferencē piedalījās 358 tiesneši no kopumā 548 Latvijas vispārējo tiesu un administratīvo tiesu tiesnešiem. Konferences viesi bija arī Satversmes tiesas tiesneši un Goda tiesneši.