26. Novembris 2019 12:00
Jaunumi
Ierosināta lieta par 2019. gada valsts budžetā noteiktā finansējuma apjoma studijām valsts dibinātās augstskolās atbilstību Satversmei

Satversmes tiesas 4. kolēģija 2019. gada 25. novembrī ierosināja lietu “Par likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” programmu 03.00.00 “Augstākā izglītība”, 02.03.00 “Augstākā medicīnas izglītība”, 20.00.00 “Kultūrizglītība” un apakšprogrammas 22.02.00 “Augstākā izglītība”, ciktāl tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā noteikto ikgadējo valsts finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 66. pantam”.

Apstrīdētās normas

Likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” programmas 03.00.00 “Augstākā izglītība”, 02.03.00 “Augstākā medicīnas izglītība”, 20.00.00 “Kultūrizglītība” un apakšprogramma 22.02.00 “Augstākā izglītība” nosaka valsts finansējuma apjomu studijām valsts dibinātās augstskolās 2019. gadam.

Augstāka juridiska spēka normas

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”

Satversmes 66. pants: “Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc trīsdesmit viena 13. Saeimas deputāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs norāda uz Augstskolu likuma 78. panta septīto daļu, kurā noteikts, ka “Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.” Kopš minētās normas spēkā stāšanās, sākot ar 2014. gadu, ikgadējais valsts finansējuma apmērs studijām valsts dibinātās augstskolās neesot ticis palielināts par tajā noteikto apmēru. 2019. gadā šis finansējums esot pieaudzis vien par aptuveni 0,007% no iekšzemes kopprodukta.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka likumdevējs nav ievērojis un attiecīgi paredzējis Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā ietverto valsts budžeta likumā nepieciešamo finansējuma studijām valsts dibinātās augstskolās pieaugumu. Tādēļ apstrīdētās likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” programmas un apakšprogramma neatbilst Satversmes 1. pantā nostiprinātajiem vispārējiem tiesību principiem – tiesiskuma principam, tiesiskās drošības principam un labas likumdošanas principam. Turklāt, nepiešķirot pietiekami finansējumu augstākās izglītības attīstībai, kas esot ļoti nozīmīga valsts izaugsmei, neesot ievērots Satversmes 66. pantā ietvertais ilgtspējas princips.

Tiesas process

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2020. gada 27. janvārim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 25. aprīlis. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 202 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties