Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Šodien Saeimas Juridiskā komisija ir pieņēmusi nozīmīgu lēmumu, izšķiroties par labu ilgtermiņa ieguldījumu ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē. Šāds lēmums veicinās Latvijas kā uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgas valsts tēlu, veicinot ne vien tautsaimniecības attīstību kopumā, bet arī ikviena valsts iedzīvotāja labklājības līmeni”.

Tāpat tieslietu ministrs uzsver, ka likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" konceptuāla atbalstīšana rada pamatu turpmākajām diskusijām saistībā ar Ekonomisko lietu tiesas kompetenci un grozījumu virzību attiecīgajos procesuālajos likumos.

“Pašlaik norit darbs pie Ekonomisko lietu tiesas kompetences definēšanas, analizējot tās jomas, kas prasa tūlītēju risinājumu, lai nodrošinātu pārdomātu, piesardzīgu un pakāpenisku pieeju attiecībā uz tiesas kompetences noteikšanu, kā arī, lai izvairītos no lietu sastrēguma pirmajos darbības gados”.

Plānots, ka uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā "Par tiesu varu" noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un  rajona (pilsētas) tiesas tiesneša statuss, tostarp, tiesības, pienākumi un garantijas.

Ar likumprojektu Tieslietu padomei dots uzdevums noteikt Ekonomisko lietu tiesas darbības teritoriju, atrašanās vietu un tiesnešu skaitu tiesā.

Ekonomisko lietu tiesai būs specifiska kompetence, tāpēc paredzēts noteikt, ka gadījumos, kad rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai Administratīvās rajona tiesas tiesnesis būs pieteicies uz tiesneša amata vakanci Ekonomisko lietu tiesā, pirms tiesneša pārcelšanas vakantajā tiesneša amatā tiks veikta tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana. 

Likumprojekts paredz, ka apelācijas instances funkcijas, izskatot Ekonomisko lietu tiesas pieņemtos nolēmumus, veiktu specializēta kolēģija Rīgas apgabaltiesas sastāvā.

Ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu uzsākt 2021. gada 1. janvārī.  Ar likumprojekta anotāciju iespējams iepazīties ŠEIT.