Jaunais doktorantūras modelis tiek izstrādāts, reaģējot uz Pasaules bankas pētījumiem un tajos sniegtajām rekomendācijām un OECD pētījumu statistiku, proti, Latvijā ir ļoti zems grādu ieguvušo skaits uz iedzīvotāju skaitu (0,3%, citās OECD valstīs – 1,1%), Latvijā nenotiek akadēmiskā personāla atjaunotne, kā arī doktorantūras studijās ir sarežģīta un reizē fragmentāra iekšējā struktūra.
Būtiskākie informatīvā ziņojuma projektā atspoguļotie doktora līmeņa studiju un promocijas sistēmas pilnveides priekšlikumi paredz lielāku atbildību augstskolām par doktorantūras laikā veiktā pētnieciskā darba vadību, kvalitāti un noslēgumā izstrādāto promocijas darbu. Tāpat tiek plānots noteikt, ka doktora studijas jāorganizē centralizēti izveidotās struktūrvienībās jeb doktorantūras skolās. Jāatzīmē, ka doktorants šajā studiju posmā būs akadēmiskā personāla pārstāvis, kas saņems atalgojumu: pusslodzes tiks garantēta no valsts budžeta finansējuma, pārējā slodzes daļa veidosies no doktoranta pētījuma specifikas (granti, pasūtījums, darbība projektā). Savukārt par promocijas darba izstrādes valodu varēs izšķirties doktorants un darba vadītājs vai augstskola, kas izstrādā doktora studiju programmu.
Lai izstrādātu konceptuāli jaunu doktorantūras ietvaru un ieviestu jaunu promocijas procesu, šā gada maijā Izglītības un zinātnes ministrijā izveidota darba grupa, kurā strādā pārstāvji no ministrijas, lielākajām Latvijas universitātēm, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Rektoru padomes un Latvijas Studentu apvienības. Novembra vidū darba grupā izstrādātais konceptuālā ziņojuma projekts tika nosūtīts augstākās izglītības un zinātnes nozares, kā arī darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem viedokļu un priekšlikumu sniegšanai.
Informatīvā ziņojuma projekts “Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā” tika apspriests diskusijā 21. novembrī Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā. Uz pasākumu tika aicinātas visas Latvijas augstskolas un organizācijas, kuru pārziņā ir augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju jautājumi, piedalījās arī Pasaules Bankas eksperti un Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis 2020 Politikas atbalsta instrumenta eksperti.
Izglītības un zinātnes ministrija pateicas visiem darba grupas pārstāvjiem par ieguldīto darbu un sniegtajiem priekšlikumiem, uz kuru pamata ir izveidots konceptuālā ziņojuma projekts. Ministrija arī augstu vērtē plašo sabiedrības iesaisti, uzsākot diskusiju publiskajā telpā par promocijas darba izstrādes un aizstāvēšanas valodu. Taču vienlaikus jāizsaka neizpratne par atsevišķu sabiedrības pārstāvju centieniem izplatīt maldinošu un satraukumu raisošu informāciju par ziņojuma projektā iekļauto formulējumu, kas, pēc paziņojumu izplatītāju apgalvojumiem, rada draudus latviešu valodas pastāvēšanai.
Darba grupas piedāvātajā dokumenta projektā nekad nav bijis iekļauts apgalvojums par plāniem noteikt obligātu prasību promocijas darbus rakstīt tikai angļu valodā. Tieši pretēji – augstākās izglītības un zinātnes nozares, kā arī darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem nosūtītajā konceptuālā ziņojuma projektā ir skaidri pateikts, ka par šiem jautājumiem darba grupā nav vienota viedokļa, tāpēc diskusijas un viedokļu apmaiņa turpinās. Jau šobrīd saņemtie viedokļi liecina par to, ka nebūtu nepieciešamības tiesiskajā regulējumā nostiprināt vienu pieeju promocijas darba izstrādes valodai, bet par to varētu lemt students un darba vadītājs vai augstskola, kas izstrādā doktora studiju programmu. Vienlaikus darbā grupā būs jāpanāk vienots redzējums – kā augstskola nodrošina, ka promocijas padomes ārvalstu recenzenti var pilnvērtīgi izvērtēt promocijas darbu un piedalīties aizstāvēšanās procedūrā.
Jāuzsver, ka arī Igaunijā šī prakse nav regulēta valsts līmenī, bet balstās pašu augstskolu – doktora studiju programmu īstenotāju iniciatīvā. Piemēram, Tartu universitātē studiju valoda lielākajā daļā doktora studiju ir angļu, bet divās doktora studiju programmās – igauņu un somugru valodniecībā, kā arī jurisprudencē – studiju valoda ir igauņu. Tallinas Tehnoloģiju universitātē doktora studiju programmā tiek izmantotas abas valodas.
Ikviens interesents aicināts iepazīties ar 21. novembra publiskās diskusijas prezentāciju un līdz 6. decembrim sniegt konstruktīvus priekšlikumus jaunā doktorantūras modeļa pilnveidē, rakstot uz e-pastiem: dace.jansone@izm.gov.lv vai brigita.kukjalko@izm.gov.lv. Jūsu priekšlikumi ir ļoti svarīgi tām augstskolām, kas vēlas īstenot doktora studiju programmas atbilstoši Eiropas paraugpraksei. Latvijas valdība ir noteikusi doktorantūras un promocijas sistēmas pilnveidošanu par vienu no valsts prioritātēm izglītības jomā, un jaunā doktorantūras modeļa izstrāde būs svarīgs solis virzībā uz inovatīvu doktorantūru un pētniecības izcilību.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.