Pieteicējs vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar iesniegumu, lūdzot piešķirt prokuroru izdienas pensiju. Iestāde pieteicēja izdienas stāžā neieskaitīja to laiku, kad pieteicējs strādāja Iekšlietu ministrijā izmeklētāja amatā, bet viņam nebija piešķirta speciālā dienesta pakāpe. Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu.

Lietā ir strīds par to, vai strīdus periods, kad pieteicējs strādāja izmeklētāja amatā, bet viņam nebija piešķirta speciālā dienesta pakāpe, ir iekļaujams pieteicēja izdienas stāžā.

Atbilstoši Prokuroru izdienas pensijas likuma 3. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktajam izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, citastarp ieskaita prokurora vai tiesneša amatā nostrādāto laiku vai ministrijas iestādēs izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatā nodienēto laiku.

Senāts spriedumā atzina, ka pamatots ir pieteicēja kasācijas sūdzības arguments, ka tiesa izskatāmajā lietā vairāk uzmanības pievērsusi formālajai pusei, bet nav vērtējusi pieteicēja amata pienākumus pēc to satura. Senāts konstatēja, ka izskatāmajā lietā apgabaltiesa nav vērtējusi, vai pieteicējs salīdzinājumā ar Iekšlietu ministrijas dienestā esošām personām bija vienādos un salīdzināmos apstākļos, pildot izmeklētāja pienākumus.

Senāts norādīja, ka izskatāmajā lietā nav izšķirošas nozīmes tam, vai pieteicējs bija dienestā vai pildīja izmeklētāja pienākumus uz darba līguma pamata. Svarīgi ir noskaidrot, vai pieteicēja darbs, pildot izmeklētāja pienākumus, pēc intensitātes, sava rakstura, psiholoģiski emocionālās un fiziskās pārslodzes apstākļiem atbilst tādiem darba apstākļiem, kurus likumdevējs ir uzskatījis par svarīgiem, nosakot izdienas pensiju.

Lieta SKA-1387/2019; A420322017