Tieslietu padomes locekļi vērtēs jau uzlaboto variantu, jo pēc diskusijas iepriekšējā TP sēdē 25. novembrī un arī publiski paustajiem ekspertu viedokļiem TM ir precizējusi gan Prokuratūras likuma grozījumu projektu, gan tā anotāciju.

Tieslietu ministrija uzskata, ka pēc sākotnējās viedokļu apmaiņas Tieslietu padomes 25. novembra sēdē ir skaidrs – nav iebildumu pēc būtības, ir nepieciešamas izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanās procesā, nododot nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēli koleģiālas institūcijas Tieslietu padomes rokās, nevis to vienpersoniski darītu Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Patlaban kandidātu vienpersoniski izvēlas AT priekšsēdētājs, un tad šo kandidātu virza saskaņošanai uz Tieslietu padomi. Likumprojekts paredz, ka katrs kandidāts pieteikumu personīgi var iesniegt Tieslietu padomē un padome pēc visu kandidātu izvērtēšanas piemērotāko virza apstiprināšanai Saeimā. Likumprojekts ir iesniegts apspriešanai Tieslietu padomē, lai atrastu pieņemamākos risinājumus visām ar jauno kārtību saistītām niansēm.

TP nosūtītajā vēstulē tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: “Likumprojekta galvenais mērķis ir panākt, ka turpmāk piemērotākā ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanās notiek atklātā procesā, kas balstīts uz skaidriem un vienotiem pretendentu vērtēšanas kritērijiem.”

Vērtēšanas procesu īsteno starpdisciplināra komisija, kas savu vērtējumu sniedz koleģiālai institūcijai Tieslietu padomei. Savukārt Tieslietu padome uzklausa visus pretendentus un piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu virza uz Saeimu iecelšanai amatā.

Likumprojekts ir pilnveidots, precizējot jaunās prasības ģenerālprokurora amata pretendentu lokam.

Vienlaikus Tieslietu ministrija ir skaidrojusi pamatojumu termiņam, kādā Tieslietu padome iesniedz Saeimā priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā. Atšķirībā no līdzšinējās prakses, jaunā kārtība paredz, ka jau atlases procesa ietvaros tiek risināts jautājums par pretendentu atbilstību likumā noteiktajām prasībām, lai varētu saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Līdz ar to kandidāta atbilstība būs izvērtēta jau iepriekš un uz parlamentu iecelšanai amatā tiks virzīts tikai tāds kandidāts, kurš saņēmis pozitīvu valsts drošības iestāžu atzinumu, tāpēc TM ieskatā Tieslietu padomei noteiktais termiņš – ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām – ir pietiekams, lai Saeima varētu savlaicīgi iecelt amatā jauno ģenerālprokuroru. Tas neliedz Tieslietu padomei iesniegt Saeimā priekšlikumu, piemēram, divus mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām.

Ņemot vērā, ka ģenerālprokurora pilnvaras izbeigsies nākamā gada 11. jūlijā, Tieslietu ministrija rosina savlaicīgi izdarīt izmaiņas, lai Tieslietu padome varētu uzsākt atlases procesu un Saeima varētu iecelt amatā jauno ģenerālprokuroru, kura atlasē būtu piemērota jaunā kārtība.